ķempis

ķempis,

1) der Sudle, Sabbler:
kuo tur ķe̦pājies kâ ķempis Serb.;

[2) "dziļa strutu bedre" Dond.].

Avots: ME II, 364

ķempis

I ķem̃pis (unter ķempiņš): auch (mit em ) Gr.-Sessau.

Avots: EH I, 695