ķḕ̦ms [auch PS., Serbigal, Neuenb., Schujen, Jürg., Wolm., AP.,
ķḗms 2 Nerft, Preili, Kl.,
ķê̦ms 2 Salis, Ruj.],
ķê̦ms C.,
1) [der Kobold U.],
das Gespenst: ķē̦ms ķē̦muojas, spukuojas LP. VII, 444; 450.
spuoks, baideklis, ķē̦ms netiek izšķirti katrs par sevi, bet tiek lietuoti juku jukām Etn. IV, 84.
kur ķē̦mi rādās, tur vai aplam mīlas, vai zuog. [ķē̦mi U.,
phantastische Vorstellungen, Phantasiebilder];2) ein Sonderling, [ein Blödsinniger U.],
ein Unvernünftigeŗ ein Vermummter: tu tīrais ķe̦ms! [viņš ķē̦mu vīrus klât ņe̦m, er nimmt liederliches Gesindel an Salisb. n. U. -
Aus liv. kä'm (s) "Gespenst, Kobold" oder umgekehrt?]Avots: ME II,
373,
374