ķēķis

I ķèķis [PS., Trik., Wolm., ķêķis 2 Salis, Dunika, Gr. - Essern, ķẽķis C., N. - Peb., Arrasch, Jürg.], die Küche. [Nebst estn. kök aus mnd. koke dass.]

Avots: ME II, 373


ķēķis

I ķèķis: pašas sēž aiz galda, de̦guns ķēķī BW. 20095, 4.

Avots: EH I, 699


ķēķis

II ķêķis 2,

1) ein Wischlappen
Irmelau n. Biel.;

2) "?": ķēķis tup uz vienu kāju (Rätsel - Biel. 280).

Avots: ME II, 373