‡ ķīla ceļš Siuxt n. BielU:, schlechter Weg; ķīla laiks ebenda, sehlechtes Wetter; ķîla ² laiks Kirchholm, die Zeit des Eisgangs. Vgl. ķīlis IV.

Avots: EH I, 706

I ķìla Wolm., C., PS., n. L., St., U. auch ķīls od. ķīlis, das Pfand, Unterpfand: es atstāju tev savu zirgu par ķīlu od. ķīlā od. ķīlām. es tai meitu māmiņai ķīlām (ķīlā 14731, 1) devu kumeliņu BW. 14729. ķīlām od. ķīlas ņemt, als Pfand nehmen. dvēsele liekama ķīlā LP. VII, 500. [tad sūti... divi nuo viņa dē̦liem ķīluos Glück Makkabäer 13, 16. Aus liv. ķī'l dass., s. Thomsen Beröringer 261.]

Avots: ME II, 388

I ķìla: ķīlām atzlikt, verpfänden P. Allunan. upe vēl bija le̦dus ķîlā ² Salis, der Fluss befand sich noch unter der Eisdecke.

Avots: EH I, 706

[II ķīla od. ķīle U., die Federpose; die Schusterzwecke. - Aus d. Kiel?]

Avots: ME II, 388

‡ III ķīla,

1) = ķila 1 Bērzgale;

2) ein Auswuchs auf einem Baumstamm
Bērzgale.

Avots: EH I, 706