ķincinât AP. n. U., = tincinât. Refl. -tiês, zögernd jem. necken: pus˙nuopietni puspa˙juokam ķincinājas Vīt. 56.

Avots: ME II, 382

ķincinât, ‡

2) zögernd necken
PV.: kuo nu tu aizliedzîes un tik ilgi viņu ķincini?

Avots: EH I, 703