I ķirna, ein verkommenes Tier, besond. ein grosses, mageres Schwein Smilt., [Gr. - Sessau (hier in der Bed. von sivēnīce), Lub., Fest., Stelp., ķir̃na Bauske]: guovs neē̦d; tīri kâ ķirna paliek Naud.; meža ķirna Mekons Münchh. 17.

Avots: ME II, 385

II ķirna, Plackerei, Händel Mag. XIII, 2, 45: kad sūnās nuoguli... bez dienas ķirnu Lautb. Vidv. II, 32.

Avots: ME II, 385