ķiņķēt

ķiņ̃ķêt [Bl.], -ẽju, tr., knüpfen, spannen besond. in den. Zstz. mit ie-, nuo-: ieķiņķēt, anspannen: zirgu; nuoķiņķēt, abspannen. - Aus li. kinkýti "anspannen."

Avots: ME II, 382