Paplašinātā meklēšana

ķĩve, kĩvis, das Keifen, der Streit, Zank, Hader: ar tautieti ķīvē tapu BW. 24983, 1. drīz vien sanāksim ķīvī Lautb. [pašu starpā grasījās izcelties nepatīkams ķīvis Janš. Dzimtene ² 377.] Aus mnd. kîf.

Avots: ME II, 389

I ķĩve: auch AP., Pas. X; 132.

Avots: EH I, 706

‡ II ķĩve AP., (mit ì ² ) Sessw, der Kiebitz, ķĩvīte: Das entlehnte ķĩvīte konnte als ein Deminutiv empfunden werden! Vgl. *ķĩvis ‡ III.

Avots: EH I, 706

ķĩveklis, der Zänker Wid.

Avots: ME II, 389

‡ ķìve̦lē̦ns ² Sonnaxt, ein Kiebitzjunges.

Avots: EH I, 706

‡ ķīvelîgs PV., = ķĩvîgs.

Avots: EH I, 706

‡ ķīvenieks RKr. XIX, 133, FBR: VII, 68, Tdz. 45297, = ķĩveklis.

Avots: EH I, 706

ķivenis, ķīve̦ns, ķīvis U., Küwen, Kufe, ein grosses Geschirr zum Bierbrauen: atskrej bite, strēlniece, sasit alus ķīvenīti BW. 2643. spurdzes mirka ķīvenī 19480; 19673. ielē̦c alus ķīve̦nā 19544. [Aus mnd. kuven.]

Avots: ME II, 389, 390

‡ II ķĩvenis (auch: ķĩv,ens ) AP., = ķĩvens I. Vgl. šķīvenis.

Avots: EH I, 706

I ķĩvens Lind., ein Teil des Webstuhls, "apaļa kuoka galva (ar ruobainu dzelzi un radziņiem), uzdzīta uz buomja, uz kuŗa saaustuo audekļu pēc atlaidiena uzgriež"; [vgl. Bielenstein Holzb. 401].

Avots: ME II, 390

[II ķīve̦ns Mar. "ein Kiebitzjunges".]

Avots: ME II, 390

ķīveris U., s. ķivere.

Avots: ME II, 390

ķīvestĩte, eine Deminutivform von ķĩvĩte Meselau BW. 8981.

Avots: ME II, 390

‡ ķīve̦sts PV., = ķĩviņš.

Avots: EH I, 706

‡ saķīve, Zerwürfnis, Streit Diet.

Avots: EH XVI, 422

šķīve St., U., Bielenstein Holzb. 283, = šķĩ vis.

Avots: ME IV, 50

šķīvele: "iegriezums svārkiem mugurā" (mit "î" ) Laud.

Avots: EH II, 639

šķīvele, die vordere Öffnung der Hosen Saikava. Aus *šķīdvele (vgl. šķieva)?

Avots: ME IV, 50

šķīvelis (unter šķĩvis): acis kâ šķīveļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH II, 639

šķīvenis Vīt., = šķīvbuomis.

Avots: ME IV, 50

‡ II šķìvenis ² "?": apsagâze š. ustabas vidā; sargies, šķīven, trūks tavas stīpeņ[a]s BW. p. 16372.

Avots: EH II, 639

‡ šķĩve̦ns AP., = šķīvenis I.

Avots: EH II, 639

‡ bļuodelis, verechll. Deminutivform zu ‡ bļuõds: acis kā šķīveļi ... kâ bļuodeļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH I, 234

ķivere, n. U. auch ķīveris,

1) Soldatenhelm;

2) der Kopf:
bet es tad tev iekŗautu par ķiveri Purap.;

3) der Rausch, Strich:
ķīveri ietaisīt, sich einen Rausch anlegen. bij jau paguvuši jaunu ķiveri ietaisīt Purap. viņam laba ķivere galvā od. viņš ķiverē, er hat einen gehörigen Rausch. [Zunächst nebst estn. kīwer aus nd. kyuer (bei Russow, s. P. Schmidt RKr. XV, 47) oder aber aus altr. киверь "военный головной убор."]

Avots: ME II, 387

ķĩvis, s. ķīve und ķīvenis.

Avots: ME II, 390

mèle:

Demin. mēliņa

BW. 15342 var. (aus Sassm.),

1): nāve mēles galā, der Tod sitzt auf der Zunge
Diet.;

2)

a): "zvana mēle" zu verbessern in "zvaņa mēle";

c): mēli piedurt, Klatschereien machen
Diet.;

3): vajag zināt daudz mēļu Kaltenbr.;

4): mēles nest Lng. "Mährlein sagen".
tī tik zina mēles taisīt Sonnaxt. vadā mēles (verbreitet Gerüchte) Pas. XIV, 280, Kaltenbr. mēļu nebija ni˙kādu Kaltenbr.;

6)

e): "durvju aiztaisāmā dzelzs daļa" (mêlīte ² ) Siuxt; "kuoka vai dzelzs aizbīdnis pie durvīm" (mèlīte) AP.;

5

i): nuo ... nuolūžušas ratu mēles ("?") Delle Negantais nieks 32;

j): auch AP. (sulu mèle), Ramkau (mēlīte);

k): auch (mêle ² ) Frauenb.; mèl(īt)e AP. "izliekta dzelzs, kas piestiprināta pie blankas un ar vienu galu ieķeŗas šķīveņa zuobuos, lai tas nevarē̦tu kustētiês": pagrìez šķīveni, lai mēle aizme̦tas! PV.; ‡

1) mēlīte, die Zunge einer Netznadel
(saiva) Kaugurciems; ‡ m) derjenige Teil eines Pergelhalters, den man heben und senken kann Iw., ‡

n) der (längliche) Hackenteil eines Strickstrumpfes
Kaltenbr.; ‡

o) ze̦lta mēlītes, ein gewisses Stickmuster
Janš. Bandavā II, 327; ‡

p) "?": ar skaļu blīkšķi viņš pārme̦t mēli nuo laivas uz malu Daugava 1934, S. 578;

7): čūskas m., orchis latifolius Warkl.; kazu mēles, plantago lanceolata Oknist; vērša m., ein gewisser Pilz
AP.; vilka m., succisa pratensis Saikava; knautia arvensis Coult. Oknist; scorzonera humilis Laud.

Avots: EH I, 806

‡ niknsir̂dîgs, böse, boshaft: izturējās kâ niknsirdīga, ķīveklīga ... sieviete Dünsb. Etnografija 194.

Avots: EH II, 25

šķĩvis Behnen, Dond., Frauenb., Grünh., Iw., Kurs., Līn., Selg., Sessau, Siuxt, (mit ì ² ) Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Demin. verächtl. šķīvelis Janš. Nīca 43, die Scheibe St.; der Teller Kurl. n. U.; die Welle am Webstuhl U., (mit ĩ) C., das Zahnrad am Webstuhl (mit ĩ) Karls., Kolberg, Ottenhof, Ronneb., Salisb., Sehlen; Plur. šķīvji, die eisernen Räder, die den Weberbaum regieren (?) St., U. Nebst li. skyvis (skývė) "Teller" und estn. kīwe "Blockscheibe" aus mnd. schive "Scheibe, Tisch" (vgl. nd. schīw "Teller").

Avots: ME IV, 50