ķĩvis, s. ķīve und ķīvenis.

Avots: ME II, 390

I ķĩvis (unter ķĩve ): auch OB., Stenden, Strasden; nebij tālu līdz lieliem ķīv[j]iem un nežēlīgas kliegšanas A. Brigadere Skarbos vējos 246. viņi zuosu dēļ sanāca ķīvī Stenden.

Avots: EH I, 706, 707

‡ *III ķĩvis (erschlossen aus dem nom. pl. kĩvi Babilsee), ein gewisser Wasservogel. Vgl. ķīvītis und ķĩve ‡ II.

Avots: EH I, 707