šlaukstêt, = šļaukstêt: ūdens te̦k šlaukstē̦dams Hug. Vgl. slaukš(ķ)êt.

Avots: ME IV, 59

šlaukstêt,

1): ja sakustina trauku ar šķidrumu, tad šķidrums, sizdamies gar trauka malām, šlaukst (mit "aû") Aahof, Stom.; ‡

2) plappern
Lubn.

Avots: EH II, 642