I šube (?) U., šubīte (?), = žub(īt)e, der Fink; vgl˙li. (bei Kurschat in Klammern) šiubė dass.

Avots: ME IV, 104

I šube: šubes dziesmiņā Janš. Līgava II, 414.

Avots: EH II, 656

II šube, der Fehler (z. B, im Diktat) Bilsteinshof, Blumenhof, Smilt.

Avots: ME IV, 104