švūkstēt

švūkstêt,

1) = švīkstêt Nötk., zischeln, plaudern, lärmen Mag. III, 1, 137; = čūkstêt (mit ũ) Roop, Schujen, Smilten; "neskaidri, gari šnākt" Druw.: alus muca švùkst 2, kad izrauj sviķi Adsel. saspiests gaiss spiezdamies pa šauru spraugu švùkst 2 Bers. caurās plēšas švùkst 2, juo gaiss švūkstē̦dams spiežas laukā Druw. n. RKr. XV11, 83, viss lādiņš izskrēja švūkstē̦dams gaisā Vīt.; leise erzählen Bolwen; flüstern (geringschätzig) Adsel (mit ù 2). Aus švīkstêt + čūkstêt?

Avots: ME IV, 120