šķirot

šķiruôt, einteilen, sortieren: sievietes siļķes šķiruo Norv. 121. viņš, kâ re̦dzams, daudz nešķiruo (er ist nicht wählerisch) Vēr. I, 1081. sukā vai šķiruo matus Konv. 2 1706. Refl. -tiês, sich absondern, abteilen, sich schichten. - Subst. šķiruôšana, das Einteilen; das Sortieren: dažādu darbības veidu šķiruošana Vēr. II, 162; šķiruôšanâs, das Sichabsondern, Sichentzweien: šķiruošanās dažudažādās kārtās A. v. J. 1900, S. 470. intelliģencē... radusies šķiruošanās Vēr. II, 894.

Avots: ME IV, 46


šķirot

šķiŗuôt Zabeln n. FBR. IV, 66, = šķiruôt.

Avots: EH II, 638