I šķiņ̃ķis, der Schinken; šķinķis gaļas Etn. IV, 151. Nebst estn. kiṅk aus mnd. schink.

Avots: ME IV, 42

I šķiņ̃ķis: uoda š. ve̦zumā BW. 2464 var.

Avots: EH II, 636

II šķiņ̃ķis, Plur. šķiņķi Bankin n. U., = dāvana, das Geschenk: Sprw. šķiņķa zirgam zuobuos nelūkuo Br. sak. v. 1111. Nebst estn. kiṅk aus dem Germanischen.

Avots: ME IV, 42

II šķiņ̃kis: šķiņķi deva pādītei Tdz. 36862.

Avots: EH II, 636

III šķiņķis, der Schenk(er): šķiņķis jeb alus uznesējs BW. III, I, 63. Nebst estn. kiṅk einem nd. schinken.

Kļūdu labojums:
einem = aus einem

Avots: ME IV, 42

III šķiņķis: "einem nd. schinken" ME. IV, 42 zu verbessem in "aus einem nd. schinker".

Avots: EH II, 636