šķūtis

šķūtis (nom. plur.),

1) šķūtis Kl. (mit ù 2 ), Spr., Golg., šķūtes L., U., Dr., Karls., Nötk. (mit ũ), Schiesse, Vorspann: šķūtēs braukt, Schiesspferde fürs Militär stellen
Mag. XIII, 2, 43. braucis... uz Rīgu šķūtīs LP. V, 339. apsuolīdams daudz atvieglinājumu pagasta dzīvē, kâ atlaist šķūtis A. v. J. 1897, S. 385. bezgalīgas šķūtis ļaudis un zemi spieda A. Melnalksnis Mazsalaca 24. lielās od. prūšu šķūtes, in Livland die Jahre 1758, 1759 U.;

2) šķūtēs braukt, zu einer verwandten Wöchnerin mit Geschenken fahren:
viņmāte šuodien aizbrauca šķūtēs Stockmannshof n. Etn. II, 17. Nebst estn. küf "Schüsse (= Unterlegung von Bauernpferden statt der Postpferde)" aus dem Germanischen.

Avots: ME IV, 56, 57