šļauku Ar., Spr., šļaûkus Warkl., Adv., = garšļaukus, der Länge nach, liegend: viņš nuolikās šļaukus Warkl.; šļauku, schräg: abas ē̦kas... šļauku tuvuojās viena uotrai A. v. J. 1892, I, 203.

Avots: ME IV, 67

šļauku (acc. s.) duot "?". Vgl. šļaukât I 3, šļaukt III.

Avots: ME IV, 67

šļauku: auch (mit aû) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 159.

Avots: EH II, 644