atšļauku
atšļaûku(s) C., atšļaũku Smilt., [atšļaucin Bers., Warkland], zurückgelehnt, rücklings: viņš nuokrita atšļauku Bers.
Avots: ME I, 202
Avots: ME I, 202
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļauku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļauku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
atšļaukus
atšļaûku(s) C., atšļaũku Smilt., [atšļaucin Bers., Warkland], zurückgelehnt, rücklings: viņš nuokrita atšļauku Bers.
Avots: ME I, 202
Avots: ME I, 202
garšļauku
gaŗšļaũku: auch (mit aû) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 184, (mit aû 2 ) Dunika, Kal., OB., (mit au) Lesten n. FBR. XV, 27, Wessen.
Avots: EH I, 386
Avots: EH I, 386
garšļauku
gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku 2 Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.
Avots: ME I, 608
Avots: ME I, 608
garšļaukus
gaŗšļaukus (unter gaŗšļaũku): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Stom., (mit aũ) AP., Siuxt, (mit aũ 2 ) Ramkau; gaŗsliêku durch gaŗšļiêku zu ersetzen.
Avots: EH I, 386
Avots: EH I, 386
iešļaukums
izšļauku
pāršļauku
pãršļauku, Adv., [in die Quere, kreuz und quer]: Marija pāršļauku saļima J. Allun. [ nuolauztie kuoki gul pāršļauku. vinš pārkrita man pāršļauku pāri Jürg.]
Avots: ME III, 181
Avots: ME III, 181
pašļaukus
pašļaũkus [Smilt., Peb., Nötk., pašļàukus 2 Mar., Sessw., Marzen, Lös., Adv., halb liegend, schräge]: guļ vien tik pašļaukus R. Sk. I, 92, Sessau, Brucken. [viņš sēclēja pašļaũkus Plm.; pašļaũkus Autz, pašļaûku 2 "gaŗšļauku": guovs guļ pašļauku, laikam slima Sessau; pašļaũkus "pasle̦pe̦ni (uz vē̦de̦ra)" Wesselshof.]
Avots: ME III, 115
Avots: ME III, 115
pusšļaukus
šļauku
šļauku
šļauku
šļauku Ar., Spr., šļaûkus Warkl., Adv., = garšļaukus, der Länge nach, liegend: viņš nuolikās šļaukus Warkl.; šļauku, schräg: abas ē̦kas... šļauku tuvuojās viena uotrai A. v. J. 1892, I, 203.
Avots: ME IV, 67
Avots: ME IV, 67
šļaukums
šļaûkums 2 Grünh., das Schräge, die Abschrägung Grünh.; die abschüssige Seite, der Abhang Dond.: kalnam garš šļaukums Dond.: es gāju pa šļaukumu uz augšu ebenda. Zu šļauks.
Avots: ME IV, 67
Avots: ME IV, 67
šļaukus
šļaukus
Šķirkļa skaidrojumā (16)
garžām
izkrist
izkrist,
3): man pašam neizkrīt, für mich selbst ist es ungelegen (nicht gut möglich)
Deglavs Rīga II, 1, 150; ‡
4) zugrunde gehen, ruiniert werden, sein Hab und Gut vertun
Frauenb.: kad saimnieks izkrita, tad luopus izdzina muižā. izkrituši (ausgestorben) vēži upēs ebenda; ‡
5) fallend sich ausstrecken:
zirgi izkrīt izšļauku nuo bailēm (bei Gewitter) Frauenb.
Avots: EH I, 458, 459
3): man pašam neizkrīt, für mich selbst ist es ungelegen (nicht gut möglich)
Deglavs Rīga II, 1, 150; ‡
4) zugrunde gehen, ruiniert werden, sein Hab und Gut vertun
Frauenb.: kad saimnieks izkrita, tad luopus izdzina muižā. izkrituši (ausgestorben) vēži upēs ebenda; ‡
5) fallend sich ausstrecken:
zirgi izkrīt izšļauku nuo bailēm (bei Gewitter) Frauenb.
Avots: EH I, 458, 459
izlaiden
izlaist
izlaîst, tr.,
1) hinaus -, herauslassen:
māte mani neizlaida ne ganiņu pavadīt BW. 13454, 7. luopi nuo kūts izlaisti LP. VII, 318. jāme̦t cimdu pāris, lai attaisītu vārtus un izlaistu cauri BW. III, 1, 62 (hindurchlassen). Laimiņa pakaļ gāja plaši matus izlaiduse (lösen) BW. 1090. es būtu savus gaŗus matus pa vaiņagu izlaiduse 9987. ikrus izlaist, laichen. viņš grāmatas ne˙maz neizlaiž nuo ruokām, er kann sich von den Büchern gar nicht trennen. izlaist, oft mit dem Zusatz tautās od. pie vīra, verheiraten: māte, meitu izlaizdama. izlaist ļaudīs, unter die Meschen schicken, veröffentlichen: ap ziemas svē̦tkiem gribē̦tu grāmatiņu izlaist ļaudīs Kronw.;
2) hervorstrecken:
me̦lns šķielis izlaiž savu diņķi Tr. IV, 84. kaķis izlaiž nagus;
3) auslassen:
ne˙vienu aci adīklī; ne. vienu dienu, ne˙vienu stundu. svārki jāizlaiž; tie drusku par īsiem. izlaist savas dusmas, īgnumu, žulti pret kādu;
4) hervorbringen, von sich geben:
balsis izlaist ne˙maz Kaudz. M. viņa neizlaida ne vārda Latv. cilvē̦ki gan rejuot kâ suņi, gan izlaižuot citādas dzīvnieku skaņas JK. III, 3;
5) ausbreiten:
linus uz pļavas, sienu. siens bij izlaists uz apārda Kaudz. M.;
6) ergehen lassen, verbreiten:
kungs izlaidis tādu ziņu LP. IV, 57. kam, tautieti, slavu izlaidi BW. 8510. tu izlaidi valuodiņas. tie augstie padebeši izlaida pē̦rkuoņus Psalm 77, 18;
7) aushauchen, aufgeben:
garu, dzīvību: tas savu dzīvību (garu) izlaidis LP. VI, 118;
8) aufbieten:
viņš bija izlaidis beidzamuos spē̦kus A. XI, 7;
9) izlaist labi vieglus suoļus, schnell gehen, schnell einen Gang abmachen
Grünh.; izlaist riksi, einen kleinen Spaziergang machen;
10) izlaist nuo acīm, aus den Augen lassen:
viņš nuo acīm mērķi neizlaiž Teod.;
11) verziehen, verwöhnen:
kādi izlaisti (ungezogen) bē̦rni! MWM. X, 866. tavu izlaist (unverschämt) muti! izlaista audzināšana K. Kundziņš. Refl. - tiês
1) sich auf eine Reise begeben
Spr., hinausfliegen: bites izlaidušās, die Bienen haben geschwärmt
2) unordentlich, nachlässig werden:
tu pa˙visam izlaidies;
3) sich hin -, ausstrecken:
viņš izlaidās piesaulītē visā savā gaŗumā Purap. es izlaiduos zālē gaŗšļaukus; izlaisties krê̦slā;
4) zunehmen, fett, dick werden:
guovs par daudz izlaidusies gaļā Niedra. viņš pārlieku izlaidies vē̦de̦rā, er hat einen gehörigen Schmerbauch bekommen;
5) izlaisties mutē, unverschämt, keck reden, schwatzen:
tas pa˙visam mutē izlaidies;
6) auslaufen, abfallen:
Baišleja ziemeļu pusē izlaižas klajā līdze̦numā.
Avots: ME I, 761
1) hinaus -, herauslassen:
māte mani neizlaida ne ganiņu pavadīt BW. 13454, 7. luopi nuo kūts izlaisti LP. VII, 318. jāme̦t cimdu pāris, lai attaisītu vārtus un izlaistu cauri BW. III, 1, 62 (hindurchlassen). Laimiņa pakaļ gāja plaši matus izlaiduse (lösen) BW. 1090. es būtu savus gaŗus matus pa vaiņagu izlaiduse 9987. ikrus izlaist, laichen. viņš grāmatas ne˙maz neizlaiž nuo ruokām, er kann sich von den Büchern gar nicht trennen. izlaist, oft mit dem Zusatz tautās od. pie vīra, verheiraten: māte, meitu izlaizdama. izlaist ļaudīs, unter die Meschen schicken, veröffentlichen: ap ziemas svē̦tkiem gribē̦tu grāmatiņu izlaist ļaudīs Kronw.;
2) hervorstrecken:
me̦lns šķielis izlaiž savu diņķi Tr. IV, 84. kaķis izlaiž nagus;
3) auslassen:
ne˙vienu aci adīklī; ne. vienu dienu, ne˙vienu stundu. svārki jāizlaiž; tie drusku par īsiem. izlaist savas dusmas, īgnumu, žulti pret kādu;
4) hervorbringen, von sich geben:
balsis izlaist ne˙maz Kaudz. M. viņa neizlaida ne vārda Latv. cilvē̦ki gan rejuot kâ suņi, gan izlaižuot citādas dzīvnieku skaņas JK. III, 3;
5) ausbreiten:
linus uz pļavas, sienu. siens bij izlaists uz apārda Kaudz. M.;
6) ergehen lassen, verbreiten:
kungs izlaidis tādu ziņu LP. IV, 57. kam, tautieti, slavu izlaidi BW. 8510. tu izlaidi valuodiņas. tie augstie padebeši izlaida pē̦rkuoņus Psalm 77, 18;
7) aushauchen, aufgeben:
garu, dzīvību: tas savu dzīvību (garu) izlaidis LP. VI, 118;
8) aufbieten:
viņš bija izlaidis beidzamuos spē̦kus A. XI, 7;
9) izlaist labi vieglus suoļus, schnell gehen, schnell einen Gang abmachen
Grünh.; izlaist riksi, einen kleinen Spaziergang machen;
10) izlaist nuo acīm, aus den Augen lassen:
viņš nuo acīm mērķi neizlaiž Teod.;
11) verziehen, verwöhnen:
kādi izlaisti (ungezogen) bē̦rni! MWM. X, 866. tavu izlaist (unverschämt) muti! izlaista audzināšana K. Kundziņš. Refl. - tiês
1) sich auf eine Reise begeben
Spr., hinausfliegen: bites izlaidušās, die Bienen haben geschwärmt
2) unordentlich, nachlässig werden:
tu pa˙visam izlaidies;
3) sich hin -, ausstrecken:
viņš izlaidās piesaulītē visā savā gaŗumā Purap. es izlaiduos zālē gaŗšļaukus; izlaisties krê̦slā;
4) zunehmen, fett, dick werden:
guovs par daudz izlaidusies gaļā Niedra. viņš pārlieku izlaidies vē̦de̦rā, er hat einen gehörigen Schmerbauch bekommen;
5) izlaisties mutē, unverschämt, keck reden, schwatzen:
tas pa˙visam mutē izlaidies;
6) auslaufen, abfallen:
Baišleja ziemeļu pusē izlaižas klajā līdze̦numā.
Avots: ME I, 761
izslauku
kreklājā
kre̦klãjā, im Hemde Smilt.: viņa ir kre̦klājā Seibolt. tē̦vs pakāra gaŗuos svārkus ābelē un tad kre̦klājā atlaidās garšļaukus Seibolt.
Avots: ME II, 271
Avots: ME II, 271
nolikt
nùolikt, tr.,
1) ab -, weg -, niederlegen:
liku, liku, nenuoliku savu zīļu vainadziņu BW. 10197. jātiek nuoliekamā istabiņā LP. IV, 120. nezinu, kur e̦smu grāmatu nuolicis. [nuolikt karuoti pie malas, sterben Grünh.];
2) bestellen, anstallen, hinstellen:
katru nuolika pie sava darba MWM. IV, 204. kaŗa spē̦kam dē̦lu priekšgalā nuolikt LP. II, 61;
3) herabstzen, heruntermachen:
viņš tuo nuoliek uz beidzamuo. viņš nav nuoliekams vīrs, er ist kein zu verachtender Mann Dünsb.; neguodā nuolikt, in schlechten Ruf bringen: labāk re̦dzu ze̦lta naudu zilu uguni sade̦guot, nekâ savu augumiņu neguodā nuoliekuot BW. 6528, 1;
4) volladen, vollpacken:
kalpi nuolikuši vare̦nus ve̦zumus. abi ar vilku nuolika labus vē̦derus (labu vebi Etn. I, 150) LP. VI, 254; [Pas. I, 194 (aus Selg.)];
5) bestimmen, beschliessen, auftragen:
vai tuo viņam dievs nuolicis? BW. 15363, 10. tas viņam tâ nuolikts, das ist ihm so vom Schicksal bestimmt. [tuo tiesa nuolikusi U.; nuolikti gadi U., die bestimmten, verabredeten Jahre]. nuoliktā dienā, laikā, am bestimmten Tage, zur bestimmten Zeit. gŗūtu mūžu nuolikuse BW. 9267. dievs kurmim un čūskai nuolicis uz ceļu neiet Etn. I, 54;
[6) verbringen:
mēs divi nedēļas tur nuolikām Infl. n. U.] Refl. - tiês,
1) sich hinlegen, oft mit einem Zusatz:
nuolikties gultā, uz ausi, gar,šļaukus;
2) verlegt werden;
diezin, kur atslē̦gas nuolikušās Grünh.;
3) [sich erniedrigen, sich gering schätzen]:
kas pats sevi par daudz nuoliekas, tuo pasaule kājām min JR. VII, 148. [viņš nuolikās uz brīvi (gab alle Arbeit auf) Janš. Tie, kas uz ūdens 9.] uz sevi nuolikusēs, viņa brīvē nestāvēja Janš. Subst. nùolicẽjs, wer weglegt, bestellt, bestimmt; nūolikšanas, das Weglegen, Bestimmen; nūolikums, das Weggelegte, Bestimmte, die Bestimmung: nevarēju atrast sava nuolikuma Etn. II, 176; brāļu draudzes nuolikumi, die Bestimmingen, Verordnungen der Brüdergemeinde A. XV, 29.
Avots: ME II, 810, 811
1) ab -, weg -, niederlegen:
liku, liku, nenuoliku savu zīļu vainadziņu BW. 10197. jātiek nuoliekamā istabiņā LP. IV, 120. nezinu, kur e̦smu grāmatu nuolicis. [nuolikt karuoti pie malas, sterben Grünh.];
2) bestellen, anstallen, hinstellen:
katru nuolika pie sava darba MWM. IV, 204. kaŗa spē̦kam dē̦lu priekšgalā nuolikt LP. II, 61;
3) herabstzen, heruntermachen:
viņš tuo nuoliek uz beidzamuo. viņš nav nuoliekams vīrs, er ist kein zu verachtender Mann Dünsb.; neguodā nuolikt, in schlechten Ruf bringen: labāk re̦dzu ze̦lta naudu zilu uguni sade̦guot, nekâ savu augumiņu neguodā nuoliekuot BW. 6528, 1;
4) volladen, vollpacken:
kalpi nuolikuši vare̦nus ve̦zumus. abi ar vilku nuolika labus vē̦derus (labu vebi Etn. I, 150) LP. VI, 254; [Pas. I, 194 (aus Selg.)];
5) bestimmen, beschliessen, auftragen:
vai tuo viņam dievs nuolicis? BW. 15363, 10. tas viņam tâ nuolikts, das ist ihm so vom Schicksal bestimmt. [tuo tiesa nuolikusi U.; nuolikti gadi U., die bestimmten, verabredeten Jahre]. nuoliktā dienā, laikā, am bestimmten Tage, zur bestimmten Zeit. gŗūtu mūžu nuolikuse BW. 9267. dievs kurmim un čūskai nuolicis uz ceļu neiet Etn. I, 54;
[6) verbringen:
mēs divi nedēļas tur nuolikām Infl. n. U.] Refl. - tiês,
1) sich hinlegen, oft mit einem Zusatz:
nuolikties gultā, uz ausi, gar,šļaukus;
2) verlegt werden;
diezin, kur atslē̦gas nuolikušās Grünh.;
3) [sich erniedrigen, sich gering schätzen]:
kas pats sevi par daudz nuoliekas, tuo pasaule kājām min JR. VII, 148. [viņš nuolikās uz brīvi (gab alle Arbeit auf) Janš. Tie, kas uz ūdens 9.] uz sevi nuolikusēs, viņa brīvē nestāvēja Janš. Subst. nùolicẽjs, wer weglegt, bestellt, bestimmt; nūolikšanas, das Weglegen, Bestimmen; nūolikums, das Weggelegte, Bestimmte, die Bestimmung: nevarēju atrast sava nuolikuma Etn. II, 176; brāļu draudzes nuolikumi, die Bestimmingen, Verordnungen der Brüdergemeinde A. XV, 29.
Avots: ME II, 810, 811
pašļaucīt
pašļaucît, ["drusku pastaipīt" Marzen, Lennew.: pašļaûcît kaulus, sich erholen; p. vē̦de̦ru, sich nach dem Essen hinlegen Wolmarshof; "nuo slapjas lupatas izspiest ūdeni" Malta; "pabraucīt" (Plm., N.-Peb., Golg., Alswig, Wessetshof, Ronneb., Tirs.): kad kustuoņi pārē̦dušies, tiem ar plaukstām pašļaũca pieē̦stuo vē̦de̦ru Nötk.; "pamazgāt"; "palaitīt" Warkl.]: viņa apkuops viņu, pašļaucīs A. XX, 85. [pašļàucīt 2 rīkli, ja aizrijies Mar. pašļauki man muguru! Schujen, Kalnemois, Meselau, A.-Schwanb., Stomersee. tās drēbes tikai tādas pašļaucītas (pavirši mazgātas) Mar., Sessw., Lös., Lis.; "mazgājuot veļu vai dzijas ūdenī stingri caur ruokām vilkt" Sessw.; pašļaũcît (zâli) Wesselshof "= nùošļuokât 1"; etwas weicher, geschmeidiger machen: nuovītuo virvi vēl vajag pašļàucīt2 Lis.] Refl. pašļàucîtiês 2 [Lis.], pašļaukâtiês, pašļaukuôtiês, sich ein wenig rekeln, faulenzen: tad jau kādu pusstundu var pašļaucīties AU. pēc pusdienas pašļaucījās, pagaŗlai kuojās Duomas II, 509. jāatlaižas tâ pat pašļaukuoties MWM. II, 418.
Avots: ME III, 114, 115
Avots: ME III, 114, 115
pusšļauķus
sašļaukties
slaidus
slaidus, Adv.,
1) schräge, schief liegend
(mit aî 2) Salis: sacēla slaidus pāri ve̦cu ecēšu LP. VI, 893;
2) = gaŗšļauku (mit aî 2) Sessau, Zögenhof, Widdrisch: slaidus izlaidies zâlē Arrasch;
3) schnell, glatt, ohne Hindernisse:
tie nu aizbrauca slaidus Vank.;
4) "?": viņiem jau kruogā gājis slaidus (slaiši): divi gruozi alus vien nuodzēruši! Vank.
Avots: ME III, 913
1) schräge, schief liegend
(mit aî 2) Salis: sacēla slaidus pāri ve̦cu ecēšu LP. VI, 893;
2) = gaŗšļauku (mit aî 2) Sessau, Zögenhof, Widdrisch: slaidus izlaidies zâlē Arrasch;
3) schnell, glatt, ohne Hindernisse:
tie nu aizbrauca slaidus Vank.;
4) "?": viņiem jau kruogā gājis slaidus (slaiši): divi gruozi alus vien nuodzēruši! Vank.
Avots: ME III, 913
šlaukums
šlaûkums 2 N. - Bartau, ein Holzspan, der nicht völlig losgelöst am Stamm hangen bleibt. Vgl. šļaukums.
Avots: ME IV, 59
Avots: ME IV, 59
šļauteniski
slīpeniski
slīpeniski, Adv.,
1) = (ie)slìpi (mit ì ) C., Jürg., Nötk., Serben, Smilten, Ronneb., (mit ĩ ) Libau, (mit ì 2 ) Lis., Selsau, Saikava, Adl., Bers., Warkl., Odensee, Stockm., Taump, Fehsen, Kalz., (mit î 2 ) Ruj., Siuxt u. a.: Juris drāž ar savu ganenīcu ūdenī slīpeniski Vīt. 79. ragavas gāja slīpeniski, kamē̦r iegāzās grāvī Raiskum. kuoks nuogriezts slīpeniski Taurup. nuolaist skapi pa trepēm slīpeniski Lennew. grāvi ruok slīpeniski. N.-Peb. viņš gāja gar kalnu slīpeniski vien (nicht gerade, sondern im Zickzack) Fehsen, Kalz.;
2) der Länge nach (= gaŗšļaukus): laidies, guli slīpeniski! Alt-Ottenhof; "pazvilus, pusgulu": slĩpeniski nuogulties Nötk.;
3) am Boden schleppend (die Füsse beim Gehen)
Alt-Ottenhof. Zur Bed. 3 vgl. slĩpêt 3.
Avots: ME III, 936
1) = (ie)slìpi (mit ì ) C., Jürg., Nötk., Serben, Smilten, Ronneb., (mit ĩ ) Libau, (mit ì 2 ) Lis., Selsau, Saikava, Adl., Bers., Warkl., Odensee, Stockm., Taump, Fehsen, Kalz., (mit î 2 ) Ruj., Siuxt u. a.: Juris drāž ar savu ganenīcu ūdenī slīpeniski Vīt. 79. ragavas gāja slīpeniski, kamē̦r iegāzās grāvī Raiskum. kuoks nuogriezts slīpeniski Taurup. nuolaist skapi pa trepēm slīpeniski Lennew. grāvi ruok slīpeniski. N.-Peb. viņš gāja gar kalnu slīpeniski vien (nicht gerade, sondern im Zickzack) Fehsen, Kalz.;
2) der Länge nach (= gaŗšļaukus): laidies, guli slīpeniski! Alt-Ottenhof; "pazvilus, pusgulu": slĩpeniski nuogulties Nötk.;
3) am Boden schleppend (die Füsse beim Gehen)
Alt-Ottenhof. Zur Bed. 3 vgl. slĩpêt 3.
Avots: ME III, 936
zutis
zutis,
1) der Aal (anguilla vulgaris
Flem.): tas nebija upes zutis BW. 34633. zuša ādas zābaciņus BW. 16868. zuša kurpes šūdināja 16984 var. zutis nārstuojas jūŗā RKr. IX, 94. zvejš iet uz zušis Kur. Nehrung. Sprw.: pliks kâ zutis Br. sak. v. 1552. peŗas kâ zutis pa smiltīm 1553. pa vienu caurumu tu zuti gūsi, pa uotru tas aiziet 159. vagars ir tik glums kâ zutis Alm. Meitene no sv. 28. ve̦lni guļ kâ zuši gaŗšļaukus LP. IV, 141. - kviešu zutītis, tylenchus scandens Latv.; smilšu zutis Konv. 2 3667, der Sandaal; zušu māte, die Aalmutter (zoarces viviparus) RKr. IX, 93; zušu bē̦rni, Quappen Bielenstein Holzb. 651;
2) (naudas) zutis, die Geldkatze
U., der Geldbeutel BW. 30907, 3, Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Memelshof, Trik., Wolmarshof. Dürfte zu zuvs gehören, s. BB. XXVII, 190.
Avots: ME IV, 753
1) der Aal (anguilla vulgaris
Flem.): tas nebija upes zutis BW. 34633. zuša ādas zābaciņus BW. 16868. zuša kurpes šūdināja 16984 var. zutis nārstuojas jūŗā RKr. IX, 94. zvejš iet uz zušis Kur. Nehrung. Sprw.: pliks kâ zutis Br. sak. v. 1552. peŗas kâ zutis pa smiltīm 1553. pa vienu caurumu tu zuti gūsi, pa uotru tas aiziet 159. vagars ir tik glums kâ zutis Alm. Meitene no sv. 28. ve̦lni guļ kâ zuši gaŗšļaukus LP. IV, 141. - kviešu zutītis, tylenchus scandens Latv.; smilšu zutis Konv. 2 3667, der Sandaal; zušu māte, die Aalmutter (zoarces viviparus) RKr. IX, 93; zušu bē̦rni, Quappen Bielenstein Holzb. 651;
2) (naudas) zutis, die Geldkatze
U., der Geldbeutel BW. 30907, 3, Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Memelshof, Trik., Wolmarshof. Dürfte zu zuvs gehören, s. BB. XXVII, 190.
Avots: ME IV, 753
žviks
žviks, eine Interj. zur Bezeichnung einer sehr schnellen Bewegung (?): vāvere žviks eglē galā, žviks uotrā kuokā Stenden. tâ tas žviks gaŗšļauku aiz sliekšņa LP. I, 155. žviks pirkstā bitīte tam iedzēla Plūd. Llv. II, 311.
Avots: ME IV, 845
Avots: ME IV, 845