šļemperīgs

šļemperîgs,

1) "?": kambarī liels, šļemperīgs kritiens uz grīdas pavēstīja, ka saimniece izgrūsta nuo gultas Latv.;

2) sehlecht (vom Wetter; nass, kotig); liederlich gekleidet
(mit em̃) Schibbenhof; "nuolaidīgs, nevērīgs" (mit èm 2 ) Adsel, Bers.

Avots: ME IV, 70


šļemperīgs

šļemperîgs, ‡

3) wie ein Betrunkener gehend
Ērlaa, Laud., Mar.; "gļē̦vs, izlaidīgs (vom Gang); unbeständig im Denken und Urteilen" (mit èm 2 ) N.-Schwanb., Sessw., Tirs.

Avots: EH II, 645