šļuõkât Gr.-Sessau, (mit ùo ²⁾ Mar. n. RKr. XVII, 130; Druw. n. RKr. XVII, 81, -ãju, = sluokât I, mit schweren, schleppenden Schritten gehn Druw.; Getreide niedertreten U., Adl. (in Adl.: etwas suchend! ), Grünw., Kalz., Lubn., Meiran, Selb.; (heimlich) durchsuchen Spr., Lös., Lub.; schmutzigtreten (das Zimmer) Kalz.: tu vai katru svētdienu šļuoka uz baznīcu Druw. n. RKr. XVII, 81. uz e̦ze̦ra linus sēju...; piesacīju..., lai raudaves nešluokā (Var.: nesliedē) BW. 28399 var. šļùokāt ² pa zâli Kalz. Refl. šļuõkâtiês, langsam arbeiten, faulenzen: Dārta pļavā tikai šļuokājas. ej nuost, kuo te šjuokājies!

Avots: ME IV, 81

šļuõkât: "bradāt" Salis. Refl. -tiês, s. oben unter šļuoka ‡ 3.

Avots: EH II, 648