šņākstēt

šņākstêt, -u, -ẽju, schnauben, zischen:... viņa caur zuobiem šnākstē̦dama gan˙drīz iekliedzās Ārstn. kal. 2, 5. . . . atbildēja Līrums šņākstuoši Veselis Saules kapsēta 127. kuoks krīt šnãkstē̦dams (sausend) Jürg.

Avots: ME IV, 93