šņakstīties
šņakstîtiês,
1) "mit der Zunge gewisse Laute verursachen"
Schibbenhof;
2) wiederholt greifen nach (etwas)
Lubn.; "pa juokam ķerstīties, grūstīties".
Avots: ME IV, 91
1) "mit der Zunge gewisse Laute verursachen"
Schibbenhof;
2) wiederholt greifen nach (etwas)
Lubn.; "pa juokam ķerstīties, grūstīties".
Avots: ME IV, 91