žagstēt

žagstêt, refl. žagstêtiês,

1) žaguôt L., U.;

2) gähnen
L., U.

Avots: ME IV, 787

žagstēt

žagstêt, refl. -tiês,

1): dzird, ka uz ārdiem kâ suns žagstas Pas. XIV, 174.

Avots: EH II, 816