zāģu

zãģu (gen. plur.), zãģa (gen. s.), gesägt; zum Sägen bestimmt: šķē̦rsām vilku zāģa baļķi BW. 10642. zāģu (Var.: zāģa, zāga) dēļu klēti daru 3489, 1. es redzēju... zāģa kūti būvējam 16424.

Avots: ME IV, 695