žilbinât, fact. zu
žilbt,1) blenden: saule... acis žilbina Mācīt. meita 54.
baltums žilbina acis MWM. v. J. 1896, S. 735; Apsk. v. J. 1903, S. 284.
paraudzījās uz žilbinuošuo rietumpusi Skuju Fridis;
2) ohnmächtig machen (?): žilbinuošs karstums Veselis Saules kapsēta 32.
Avots: ME IV,
809,
810