žompāt

žom̃pât Lems., schlürfen, saufen: ve̦cā guovs jau zupu vien žompā, - biezumus ne˙maz neē̦d. Refl. -tiês Lems. "?": kuo tu žom̃pājies tik daudz ar ūdeņiem? pieliesi istabu! Vgl. žùmpuôt 2 .

Avots: EH II, 821