žvīkšēt

žvĩkšêt Plm., žvīkšķêt, = švīkš(ķ)êt, zvīkšêt: auzas žvīkšēja, pret siênu sviežuot Plm. staigā mīkstās tupelēs, ka žvīkšķ vien Lennew. spriguļa vāle nuogāja gar acīm žvīkšķē̦dama Vīt.

Avots: ME IV, 848