I žākars,

1) žãkars Zarnikau, ein Fischergerät (ein Eisen mit wenigstens 4 Haken
U.), womit verlorene Netze im Wasser gesucht werden Bielenstein Holzb. 655;

2) Plur. žãkari Ahs., = pãrkaras: labības kaudzēm, stirpām mē̦dz likt žākarus pāri, lai vējš neizpluosa čukurus Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) "salmu jumtam pirmie, nuo čukura skaituot, pāri pārliktie klamburi" N. - Bartau.

Avots: ME IV, 795

II žākars,

1) ein Plauderer
Ruj. n. U., ein Schwätzer (žākars) Mag. XIII, 2, 45;

2) ein ausgelassener Knabe, der auf Bäume zu klettern pflegt:
kur tu tādam žākaram spēsi biksas salāpīt? Frauenb.; "= draiskulis" Schujen.

Avots: ME IV, 795

II žākars,

1): auch Für., Mag. VI, 44.

Avots: EH II, 817