zākāt

zãkât C., Frauenb., Iw., Nötk., N.Salis, Meselau, PS., (mit à ² ) Bers., Kalzenau, Kl., Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Stom., schmähen, schänden Kremon n. U., höhnen, lästern, verleumden, verachten (unbek. in Dond., Golg., Kaltenbrunn, Oknist, Schwanb., Sessw., stockm.): veļus zākāja par ve̦lniem Pürs I, 116. nedarbis ir, kas tâ zākā viņu pūles LP. VII, 1324. kâ jums nav kauna guodīga cilvē̦ka vārdu zākāt? Kav. zākāt un sunīt katru Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 670. ņemas mūs zākāt, ka i[r] suns vairs maizes tai vietā nerītu Blaum. Vēr. 536. Refl. -tiês, schimpfen (mit ã ) Mezküll, verleumden, schmähen Nötk.: patiesību runāju, nezākājuos Blaum. Vēr. 536. Etwa aus mnd. saken "klagen (vor Gericht), einen Streit erheben" und in der Bed. durch le. zāgât

II beeinflusst?

Avots: ME IV, 695, 696