I žņirgt, -dzu, (die Zähne) fletschen: kuo nu žņirdz tuos zuobus tik daudz! Kalz. žņirdz zuobus kâ suns Grawendahl.

Avots: ME IV, 825

II žņir̂gt Jürg., -gstu, -gu, knirschen: sniegs žņirgst zem kājām Jürg.

Avots: ME IV, 825