Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'âvs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'âvs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (6)

klāvs

klâvs 2 : klāvs ir spīles ūdu āķu sakārtuošanai Perk.; klāvs NB.,

a) "kuoka rīks, ap kuo satin izņe̦mtās ūdas";

b) "120 me̦ncu makšķeres".

Avots: EH I, 613

klāvs

klâvs 2 , ūdu klāvs, eine Verbindung von 60 Angelhaken Perk.

Avots: ME II, 219

klinklāvs

‡ kliñklâvs 2 Prawingen "ein schmächtiger Mensch von hohem Wuchs" Frauenb.

Avots: EH I, 618

lāvs

[lâvs "ein schräges Ufer" Warkh.]

Avots: ME II, 443

nāvs

‡ nâvs, -s (li, novis "Qual" Arch. Phil. I, 57) Gr.- Buschh., Oknist. Sonnaxt, Demin. nâvtiņa Lubn, n. FBR. XVII, 125, = nâve, der Tod: lai izglābtuos nuo nāvs Jauns. Raksti VIII, 325. mana n. Adolphi Lett. geistl. Lieder, S. 201.

Avots: EH II, 9

Šķirkļa skaidrojumā (5)

āveklis

âveklis, âvakls, âvs Lis., ein Mensch, der sich nicht standesgemäss kleidet und aufführt, ein Dummstolzer, Alberner, Spassmacher: es nestaigāšu pasaulei par āvaklu apkārt A. XX, 725; Etn. I, 90 (Stockm.). kuo tu te āvies kā āveklis (Serb.); cf. âvîtiês.

Avots: ME I, 245

āvis

âvis, âvs Lis., der Alberne, Geck Bers., [Kalzenau].

Avots: ME I, 245

kāvs

[kãvs (Matkuln), U. "der Nachtwandler (unbek.)" "tas skrien kâ kâvs (ein Schnellläufer)" AP. (?)]

Avots: ME II, 206

pāvs

pàvs Drosth., N.-Peb., Arrasch, PS., Wolm., Jürg., Wenden, pâvs 2 Bauske, Widdrisch, Behnen, pãvs BL, Tr., Dond., Selg., Wandsen, pâvis 2 Līn., Ruj., Demin. pāvuliņš BW. 30622, der Pfau: Sprw. le̦pns kâ pāvs. kuo līdz pāvam raibas spalvas, ja tam me̦lnas kājas? Nebst li. póvas und estn. pāwi- aus mnd. pawe.

Avots: ME III, 191

prāvs

pràvs C., PS., Neuenb., prâvs 2 Līn., Bl., pràvs 2 Kl., recht gross, ansehnlich U.: prāvas siena grīstes BW. III, 1; 23. puika diezgan prāvs, var pats jau maizi pelnīt Laud. - prāvs, hurtig, fürnehmlich, fürtrefflich Für. I; tas ir prāvs vīrs, das ist ein hurtiger Kerl. - prâva 2 ("braša, le̦pna") dziesma Nigr.: nuo rīta dziedāju prāvaju dziesmu nuo uošu, nuo liepu, nuo uozuoliņu VL. prāvāki, die Vordersten, Fürnehmsten Für. I; prāvs, erfahren L. Subst. prizvums, die Grösse, Ansehnlichkeit; grosser Wuchs U. Etwa zu and. frao, ahd. frō "Herr" (wozu Walde Vergl. Wrtb. II, 37)? In der Bed. "hurtig" etwa (vgl. Mahlow AEO 33) zu ahd. frao, frō "strenuus, alacer" (wozu Walde i c. II, 88)? In beiden Fällen aber macht das le. à Schwierigkeiten. Eher daher vielleicht entlehnt (etwa in der Bed. von le. krietns) aus slav. pravъ "recht". In Oppek., wo altes ā zu uo geworden ist, spricht man z. B. von einer pràva 2 (= krietna, spēcīga) rùka (< ruoka).

Avots: ME III, 384