Paplašinātā meklēšana

‡ àizsùolît, bietend hingelangen: a. ūtrupē līdz tūkstuoš latiem. Refl. -tiês, versprechen: aizsuolījuos (= dzīruos) viņam duot piecus latus Meselau.

Avots: EH I, 54

apsùolît(iês), ‡ acc. s. apsùolījumuôs, das Versprechen, Gelübde Janš. Nīca 49.

Avots: EH I, 118

apsùolît, tr., versprechen, geloben, zusagen: māte mani auklē̦dama vāciešam apsuolīja BW. 10226. precinieks lūkuo brūtei izdabūt apsuolīšanas vārdu BW. III, 1, 86. Refl. -tiês, sich geloben: nu ir liela uzauguse, apsuolās bagātam BW. 11296. apsuolies man par līgavu LP. IV, 168. Mit abhäng. Inf. od. ka: dē̦li tuo apsuolījušies darīt Etn. III, 131.

Avots: ME I, 128

apsùolît(iês), ‡ acc. s. apsùolījumuôs, das Versprechen, Gelübde Janš. Nīca 49.

Avots: EH I, 118

atsùolît, tr., wegzugeben versprechen: ja tu skaisti nedziedāsi, apsuolīšu vanagam BW. 30614, 7.

Avots: ME I, 199

dùolîtis ^2, ein kleiner Eimer ohne Henkel RKr. XV, 113. [Vgl. tuol(īt)is und duõle.]

Avots: ME I, 532

ìesùolît, tr., bieten, versprechen: lai tas mani neiesuola kādam kruoga dzē̦rājam BW. 10313.

Avots: ME II, 75

izùolît, Refl. -tiês, ‡

2) nach Herzenslust umherspazieren
Seyershof: izuolījāmies pa muižas dārzu un apskatījām visu; ‡

3) mit den häuslichen Arbeiten zur Genüge zu tun haben
Ermes, Trik.: šuorīt dabūju krietni i.

Avots: EH I, 492

izùolît, tr.,

1) verdrehen:
acis Bers.;

2) aushülsen, ausschoten:
zirņus nuo pākstīm Wolm. Refl. - tiês, sich drehen, nicht fertig werden, faulenzen: izuolīties vien viņi nevar Adsel.

Avots: ME I, 823

izsùolît, ‡

2) wiederholt
(vergeblich) versprechen: izsuolīja, ka vedīs uz Rīgu, bet ne˙kā Frauenb.

Avots: EH I, 484

izsùolît, tr., ausbieten, versprechen: jau vakar tē̦vs, māmiņa citam mani izsuolīja BW. 9462. ķēniņš izsuolījis lielu maksu tam, kas... LP. VII, 1266. lietas tagad izsuola ūtrupē un pārduod Liev. būvju izsuolīšana Konv. ² 465. Refl. - tiês, zur Genüge versprechen, geloben: ķēniņš izsuolījies meitas par sievām duot LP. VI, 487.

Avots: ME I, 808

krùolît ^2, -ĩju, tr., viel essen, fressen Lös. n. Etn. IV, 98, Lub.

Avots: ME II, 294

nùolît,

3): nuolijis kâ gans, - kur ieej, tur te̦k Frauenb. kaķi, nuolijušu un nuosalušu Pas. VII, 143. ārpusē vārpas rudziem tādas nuolijušas, me̦lnas palikušas Seyershof; ‡

4) regnend verderben
(trans.), vernichten (?): lietus ... lija visu vasariņu, nenuolija bitei spārnu, ne māsai sedzenītes Tdz. 51724.

Avots: EH II, 63

nùolît [li. nulýti], intr.,

1) herab -, abregnen:
lietus lija, trīs lāsītes vien nuolija VL. lija lietus, nenuolija BW. 14155. kam, lietiņ, smalks nuoliji? 8510, 2; [fig.: istabā nuolija klusums Leijerk. II, 135];

2) sich abregnen, aufhören (vom Regen):
lietiņam nuolīstuot (Var.: nuolijuot), se̦dzu baltu villainīti, als der Regen aufgehört hatte, als es sich abgeregnet hatte BW. 14258;

3) beregnen, (vom Regen) benetzt werden:
lietus lija, nenuoliju BW. 9232. balti vaigi asarām nuolijuši BW. 15687. nuolijuši Jāņa bē̦rni Jāņa zāles lasīdami BW. 33152. [Refl. - tiês, unabsichtlich ausgegossen werden: man nuolijās putra uz galda.]

Avots: ME II, 812

nùosùolît, tr.,

1) versprechen:
tuos kāpuostus jau bij Annužai mana māte nuosuolījusi par pakulu verpšanu Kaudz.;

2) meistbietend, als Letztbietender beim Meistbot erlangen, zu etw. kommen:
viņam izduodas mājas nuosuolīt Dz. Vēstn. Refl. -tiês, hoch und teuer versprechen: bārenīte nuosuolās visu uzkuopt Janš.

Avots: ME II, 863

pãrsùolît, tr.,

1) überbieten;
mani ne˙viens nepārsuolīs;

2) zum zweitenmal zum Meistbot kommen lassen:
mežu, namu.

Avots: ME III, 180

pasùolît, tr., versprechen: pasuolīju vienu simtu BW. 13595. māte mani auklē̦dama vāciešam pasuolīja 10226. Refl. -tiês, sich ge1oben: tur es pati pasuoluos Etn. IV, 152.

Avots: ME III, 110

sasùolît, viel bieten, versprechen: sasuolījis par dārzu daudz naudas LP. VII, 103. sasuolīju vienu simtu BW. 13595, 1. kungi nezināja, cik par zaķi sasuolīt 30486, 2.

Avots: ME III, 752

sùolît: gaŗa mēle suolījuot BW. 1842, 1. Subst. sùolījums: raudu vienas dienas suolījumu BW. 23126, 8 var.

Avots: EH II, 610

sùolît, -u (in Prl. n. FBR. VI, 108 auch -ĩju), -ĩju, (an)bieten, versprechen, geloben: vīrs suola, vīrs dara Br. sak. v. 1443. dievs vienam duod, uotram suola 25. suolītu ir vilks neē̦d 1182. kuo suoli, tuo turi! RKr. VI, sak. v. 761. daudz suolīt, maz ieduot 762. suolīts krīt makā 764. suola kuopt Mērn. laiki 315. Refl. -tiês, (sich) versprechen, zusagen: atminies, kuo suolījies! LP. VII, 500. meita suolījusies apzvērēt VI, 724. suolās tautas... vītēt manu vainadziņu BW. 6127. suolījās mana būt;... nu vairs mana [būt] nesuolās 11296. nu varēšu suolīties (das Jawort geben) 7652, 4 (ähnlich 13265). nāk man pašas suolīties (sich anbieten) 11215. (ungewohnlich) suolās (stellt sich in Aussicht) jauna peļņa A. IX, 186. Subst. sùolîšana, das Bieten, Versprechen: vēl jau tai sē̦tā ir suolīšana (ein abergliiubischer Gebrauch) uz laikiem Etn. I, 61. bez... pesteļiem un suolīšanām ebenda. uz suolīšanu kuo likt, etwas verauktionieren Mērn. laiki 44. sùolîšanās, das Versprechen, Zusagen. sùolĩjums, das (gegebene) Versprechen: aizmirsuse savu suolījumu Etn. II, 102. suolījumu neturuot LP. VI, 293. atminējās suolījuma, kuru viņš bij devis JlgRKr. II, 34. (reflexiv) atgādināja tam viņa suolījumuos Jauna R. IV, 154. sùolitājs, f. -ja, der (die) Versprechende: ej... nu tu pate, kad tu tāda suolītāja! BW. 10227, 5. suolītājs ar nedevēju īsti brāļi JlgRKr. II, s. v. 556. Nebst li. súlyti "anbieten" aus aruss. сулити "versprechen".

Avots: ME III, 1137, 1138

uzsùolît,

1) eine Verheissung beifügen
L., daau versprechen U.;

2) (viel; eine hohe Summe) bieten
(perfektiv) bei einer Meistbietung: uz˙reiz viņš uzsuolīja ve̦se̦lu simtu. ūtrupē šuoreiz mantas augsti uzsuolītas;

3) über ein bestimmtes Quantum hinaus bieten:
uzsuoli vēl kādu latu!

4) im Bieten (andere) übertreffen (mehr tüeten als):
pircēji suolīja uzsuolīdami Pas. III, 398. Refl. -tiês, sich anheischig machen L.

Avots: ME IV, 386

vaĩrâksùolîtãjs, der Meistbietende V.

Avots: ME IV, 441

[pa-uôlît PS., Wolmarshof, pa-ùolît C., eine Weile hin und her drehen (die Augen): p. acis.]

Avots: ME III, 130