Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ùotra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ùotra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (19)

notraišķīt

nùotraišķît,

1) [wohl gleichbed. mit nùotraišķit 2]: kāpuosti pa˙galam nuotraišķīti Plūd. III, 78;

[2) beschmutzen
Kursiten, Vīt., Grünh., Druw., Bers., Kokn., Kalz., N.-Peb., Schwanb., Sessw., (auch: nùotraikšķît) Kerstenbehm, Alswig, (mit aî) Mar., Serben, Peb., Lös., Mitau; "besprengen, bestreuen" (mit aĩ) Bauske, Salgaln: n. visas malas asinīm; n. ceļu ar sienu; nuotraîšķît quetschend beschmutzen) galdu ar nogām Kl., Infl.;

3) heruntersclagen:
n. ābuolu nuo kuoka Peb., Serben, Segewold, Selsau;

4) vergeuden:
nuotraĩšķît visu naudu Bauske].

Avots: ME II, 876

notrakot

nùotrakuôt, ‡

2) irrsinnig werden:
suns nuotrakāja Pas. XV, 485 (aus Silajāņi). sieviete nuo lielu duomu tuo pat gadu nuotrakāja 474 (aus Makašēni). baznīckungs ... nuotrakāja, izgāja nuo prāta XII, 499 (aus Rositten).

Avots: EH II, 101

notrakot

nùotrakuôt, tr., abrasen, verschwindeln, vertun: nuotrakuos vai visu naudu Līg. Refl. -tiês, sich abrasen, Unsinn treiben, albern, sich mit andern abhaschen.

Avots: ME II, 876

notrallāt

nùotral˜lât, nùotral˜linât, nùotrel˜linât, tr.,

1) herträliern;

2) verjubeln:
lai duod atpakaļ, kuo nuotrallājis MWM. X, 807. savu algu kruogā nuotrallinājusi Jauns. (nuotrellinājusi Zal.).

Avots: ME II, 876

notramdīt

nùotramdît,

5): = nùotre̦ñkât 1 (mit am̃) Libau.

Avots: EH II, 101

notramdīt

[nùotramdît,

1) verscheuchen:
suns vistas nuotramdījis nuo pērkļiem Kl. nuotramdīt vistas nuo laktas Wolm.;

2) "nuorāt": n. bē̦rnu Warkl.;

3) "nuoķert": beidzuot se̦sku nuotramdīja Behnen;

4) = nùotraukt 1: n. ābuolus nuo ābeles N.-Peb.;

5) ermüden
(tr.): n. zirgu Bers. Refl. -tiês, hin und her laufend müde werden: kumeļi nuotramdījušies Lautb.]

Avots: ME II, 876

notrankšēt

[nùotrankšêt, eine kurze Zeit stark kürren: stikli vien nuotrankšēja pie stūŗa akmeņa Austriņš Nuopūtas vējā 14.]

Avots: ME II, 876

notrapīt

nùotrapît ābuolus. Äpfel von den Bäumen schlagen Aps.

Avots: ME II, 876

notrašķīt

[nùotrašķît, mit Kot bewerfen Mesoten]; nùotrašķîts, schmutzig Wid.

Avots: ME II, 876

notraucēt

[nùotraucêt,

1) verscheuchen:
n. vistas nuo kaņepēm Lis.;

2) störend verhindern:
es tuo gribēju padarīt, bet tu mani nuotraucēji Lautb.;

3) erschrecken
(tr.): viņš mani nuotraucēja Arrasch.]

Avots: ME II, 876

notrausties

nùotraustiês,

1): uzkāpis kuokā, nevarēja vien n. lejā Druw.

Avots: EH II, 101

notrausties

nùotraustiês,

1) [mühsam und schwerfällig heruntersteigen
Vīt., Vank., Jürg.]: žīds lēni nuotrausās nuo bukas Purap. viņš nuotrausās nuo lāvas B. Vēstn., [(mit àu) Serben, Peb., Lös., Selsau;

2) "nuotīrīties"(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 876, 877

otraids

ùotraîds 2 : auch Borchow.

Avots: EH II, 745

pusotra

pus˙ùotra: mit ùo (resp. uô 2 ) auch in Mundarten (Wolm. u. a.), wo uotrs mit uõ gesprochen wird: dafür pusuotr° (mit Betonung der 1. Silbe!) Schnehpeln n. FBR. XVIII, 19 (neben pus˙uôtr° 2 ebenda); kur liksit ... p. cilvē̦ka? BW. 26218, 1.

Avots: EH II, 334

pusotra

pus˙ùotra, fem. pus˙ùotras (li. pusañtro, f. pusantrõs), anderthalb: Juris iegādājās pus˙uotras guovis Vēr. II, 191.

Avots: ME III, 436

Šķirkļa skaidrojumā (7)

notrembelēt

‡ I nuotrem̃belêt Frauenb., = ‡ nùotram̃pelêt: n. visu naudu.

Avots: EH II, 101

notropēt

‡ nùotropêt Salis, = nùotrapêt, nuotrupêt: mājai stūris nuotropējis.

Avots: EH II, 102

otrtik

uotrtik, ùotra 2 tik Mar. n. RKr. XVII, 145, uotru tik, uotrtiek (li. antra tiek Valančiauskas Pas. Ant. Tretin. 32), uotra tiek, uotru tiek U., noch einmal so viel, doppelt: uotra (uotru U.) tik daudz, noch einmal so viel Mar. n. RKr. XVII, 145. uotra tik ilgi, noch einmal so lange ebenda. uotrtiek naudas Glück I. Mos. 43, 15; JK. V, 39. tam būs uotru tiek būt pār tuo, kuo tie ik˙dienas sakrāj Glück II Mos. 16, 5. citām ciltīm, kas uotru tiek lielas bija Josuus 21, 41. dari uotrtik! Blaum. suolījās atnest uotra tik LP. VI, 124. savairuojušies gan˙drīz par uotra tik Janš. Bārenīte 19. suola viņam uotru tik daudz Pas. III, 403 (aus Lubn.). varēšuot uotrtik daudz rudzu iesēt Vēr. 11, 1045. plauši... izpūšas uotra tik lieli RA. viņi, kad turp brauc, ir uotrtiek gaŗi un smagi nekâ mājās Kaudz. viņa nu bijuse uotru tiek tik daiļa kâ pa˙priekšu LP. VII, 200. aizeju . . . tukšinieks, bet le̦pnāks uotru tiek MWM. VI, 280.

Avots: ME IV, 425, 426

pušotra

‡ pušuôtra 2 (Akzentstelle?) Kl.-Roop und Orellen n. FBR. XV, 150, = pus˙ùotra.

Avots: EH II, 337

trapīt

‡ *trapît, zu erschliessen aus nùotrapît.

Avots: EH II, 691