ķēcināt

ķẽcinât,

1) intr., gackern:
vista ķēcina, kad meklē dēt vai grib gulēt iet Gr. - Sessau, Mitau, A. - Rahden, A. XVII, 286;

[2) necken, reizen, ein Kind zum Kreischen bringen
U. - Wohl aus ķẽrcinât (s. dies)].

Avots: ME II, 373


ķēcināt

kẽcinât,

1): vistas ķēcināja Mekons Masku balle 1.

Avots: EH I, 698