ķīlētķĩlêt, -ẽju, tr., keilen, einen Keil eintreiben: pirtī cepu auzu maizi, ar ķīļiem ķīļē̦dama (Var.: ķīlādama) BW. 23512. [Aus mnd. kilen dass.]Avots: ME II, 388
ķīlēt‡ II ķĩlêt Dunika, Iw., schlagen: linus ar ruoku ķīlē, kamē̦r izbirst spaļi. Wohl zu ķĩlêt IAvots: EH I, 706