Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķīlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķīlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizķīlēt

àizķīlêt, verkeilen: grābekļa kātu.

Avots: ME I, 35

atķīlēt

‡ atķĩlêt,

1) von den eingetriebenen Keilen befreien:
a. stelles;

2) mit Hilfe eines Keils ab-, losschlagen:
kuokam mizu.

Avots: EH I, 152

ieķīlēt

‡ ìeķīlêt, einkeilen: ie. ar ķīļiem Ramkau. ieķīlēšu tam bārdu gaļas bluķī Pas. II, 164.

Avots: EH I, 525

ķīlēt

ķĩlêt, -ẽju, tr., keilen, einen Keil eintreiben: pirtī cepu auzu maizi, ar ķīļiem ķīļē̦dama (Var.: ķīlādama) BW. 23512. [Aus mnd. kilen dass.]

Avots: ME II, 388

ķīlēt

‡ II ķĩlêt Dunika, Iw., schlagen: linus ar ruoku ķīlē, kamē̦r izbirst spaļi. Wohl zu ķĩlêt I

Avots: EH I, 706

noķīlēt

nuoķīlêt,

1): auch (mit ĩ ) Dunika, Iw.: grābekļa sieksti n. Siuxt. n. izkapti ze̦māku vai augstāku ebenda; ‡

2) = nùosist 2 Iw.: n. linus ar spriguli, lai izbirst spaļi.

Avots: EH II, 59

paķīlēt

paķĩlêt: "etwas schlagen" Iw.: kad bē̦rns aizrijas, tad vajag p. (klopfen) pa muguru Dunika.

Avots: EH II, 147

paķīlēt

paķĩlēt, tr., etwas keilen, hauen: es ar savu šautuvīti pa de̦gunu paķīlēju RKr. XVI, 227.

Avots: ME III, 53

saķīlēt

saķĩlêt, tr.,

1) verkeilen, mit Keilen befestigen
U.: ve̦cu veda pūra lādi,... ar ķīļiem saķīlē̦tu BW. 16785 var.;

2) zerschlagen:
ābuoli braucuot saķīlē̦ti od. saķīlējušies Dunika.

Avots: ME II, 664

uzķīlēt

uzķĩlêt, mit Hilfe von Keilen, Pflöcken hochheben: uzģīlēt iegrimušuo ēkas stūri Stenden.

Avots: ME IV, 350