ķīvens

I ķĩvens Lind., ein Teil des Webstuhls, "apaļa kuoka galva (ar ruobainu dzelzi un radziņiem), uzdzīta uz buomja, uz kuŗa saaustuo audekļu pēc atlaidiena uzgriež"; [vgl. Bielenstein Holzb. 401].

Avots: ME II, 390


ķīvens

[II ķīve̦ns Mar. "ein Kiebitzjunges".]

Avots: ME II, 390