Paplašinātā meklēšana

ķẽrne:

1): auch Salis, (mit è ² ) Bērzgale, Kaltenbr; ";

2) ein Schmutzfink:"
ME. II, 376 zu streichen; ‡

2) ein pyramidenstumpfförmiges hölzernes Gefäss mit durchlöchertem Boden und durchgestecktem Stock zum Tragen, worin die gefangenen Neunaugen aus den Reusen geschüttet werden
Salis.

Avots: EH I, 700

ķẽrne, ķẽ̦rna [Lautb.],

1) ein Gefäss, in dem Butter gemacht und [auch die Sahne] gehalten wird:
kad tuo ķērni kustinās, būs i[r] sviesta, i[r] paniju BW. 2933. vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681. nu es savu līku pirkstu apkārt ķē̦rnu (Var.: ap ķērnīti, ķērniņu) sitināšu BW. 31038. pat vē̦sā pagrabā jau krējums skābst pa ķērni Austr.;

2) ein Schmutzfink:
kuo te veda? ķē̦rnu veda. taisāt bē̦rni kaŗuotītes, dabuosit ķē̦rnas pienu BW. 16747; auch ķērnes, ķē̦rnu, ķērnpiens, Buttermilch. [Aus mnd. kerne, woher auch li. kernà und estn. kern.]

Avots: ME II, 376

‡ ķẽrneklis Stenden,

1) eine knitfliche, lästige Arbeit:
tāds ķ.: jālāpa saplīsis tīkls!

2) = ķe̦za 2, ķibele: uznāks vēl policija: tad būs ķ.

Avots: EH I, 700

krèjumķẽrne, die Sahnekirne, Stossbutterfass BW. 20119.

Avots: ME II, 275

I dukurs,

1): auch AP., Neugul;

2): auch Stockm ;

3): ein Maischholz in der ķērne Kaltenbr.; ‡

4) "?": mazas mājiņas bij kâ dukuriņi AP.

Avots: EH I, 340

izčâpt, intr., ausgären: ķērne bija labi izčāpusi, tāpēc sviests tik labi izdevies Selb. maize izčāpusi [Schujen], Bers., Fest., [Lös.]. mīkla muldā izčāpusi līdz malām Druw. [rudzu zeme izčāpusi pavasarī Praulen (="pēc atkusuma kļuvusi irde̦nāka un sacē̦lusies").]

Avots: ME I, 723

izduôt (li. išdúoti, [slav. izdati]), tr.,

1) aus dem Innern eines Raumes hervorgeben, herausgeben, abgeben:
lien iekšā un izduod mums, kuo vien tur atruodi Etn. I, 25. pūru (luopus) izdeva tē̦vs ar māti BW. III, 1, 21, 29;

2) ausgeben, hervorgeben, wachsel lassen, von sich geben:
dievs sacīja, lai zeme izduod zaļumu un zāli I Mos. 1, 11. zemīte neizduod ne uzturam A. XI, 178. lai augļi izduotu sē̦klas Konv. ² 620. Sprw.: piena ķērne izduod sviestu. mūsu trīs viesi ne˙kādu liecību nevar izduot Dīcm.;

3) ausgeben, verteilen:
brāļi galvu nuogrozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. kārtis izduot od. izdalīt. vē̦stules izduod pastkantuorī, avīzes ekspedīcijā;

4) aus -, herusgeben:
avīzes, laikrakstus, grāmatas;

5) gegen eine Bezahlung abgeben, verkaufen:
izduod uz renti, verarrendieren: izde̦vusi (Var.: pārde̦vuse) me̦lnu jē̦ru, nuopirkuse svilpenīti BW. 29319, 1. kam izdevi tē̦vu zemi? 3822. izdevu māsiņu par pieci mārki 16658, 1. brāļi māsu izde̦vuši par ābuolu vācelīti 15524. izde̦vuši māsiņu, nuopirkuši tautu meitu;

6) augeben (auch ohne Bezahlung - zur Zeit, wo der Brautkauf nicht mehr Sitte war), verheiraten:
māte meitu izduodama, dzied ruociņas plātīdama BW. 18362. izduodamu meitu bija laba daļa A. XIII, 849. Oft mit dem Zusatz pie vīra: tuo izdeva pie vīra BW. III, 1, 45. Refl. - tiês,

1) sehr viel geben, aber ohne Erfolg, sich gebend, abgebend erschöpfen:
izdevāmies guovīm gan miltus, gan ābuoliņu, bet kâ vājas, tâ vājas. Izdevāmies slimniekam vis+visādas zāles, bet labuma nav ne˙kāda. nabadziņi izde̦vušies (haben verkauft) visu labību, bet naudas nepietika, kuo guovi nuopirkt;

2) gedeihen:
labība, sēnes, lini šuogad labi izde̦vušies; ebenso von lebenden Wesen: aitas, bites, kustuoņi viņam labi izduodas;

3) wohl ablaufen, glücklich geraten, glücken, gelingen:
lai daru, kuo darīdams, man viss izduodas. kad pirmo reizi izduodas, viss izduodas. Sprw.: izduodas kâ leitim vaidēšana. tas tam neizdevās kâ labi ar zveju izdevās? Oft mit abhäng. Inf.: beidzuot man izdevās viņu pierunāt;

4) geraten:
negantam meitiešam maize izduoduoties par skābu Etn. II, 61. pašam nākuši brīnumi, kur tāda (stabule) izde̦vusies LP. IV, 222. dē̦ls izdevies tē̦vā, der Sohn isn nach dem Vater geraten RKr. VIII, 42;

5) sich für etw. ausgeben:
viņš izdevās par muižturi.

Kļūdu labojums:
augļi = augi

Avots: ME I, 730, 731

‡ izduzt (li. išdù˛ti ), herausplatzen, -bersten Warkl.: ķērnei mala izduza.

Avots: EH I, 444

izlaizît (li. išlaižýti), tr., auslecken: gruzi nuo acs. izlaizījuši kreima ķērnes BW. 30158.

Avots: ME I, 762

kul̃tuve,

1): citi mani tādēļ turē̦tu par kultuvi Mekons Parīzes asinskāzas 16; ‡

2) = ķẽrne 1: kultuves jeb ķērnes Pēt. Av. I, 184.

Avots: EH I, 672

panijas: auch AP., Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., KatrE., Meselau, OB., Oknist, Pilda, Ramkau, Sessw., Warkh., Warkl. (unbek. in Behnen, Dobl., Hasenp., Mesoten, Schwitten, Selg., wo dafür ķērnes piens, in Stenden, wo dafür ķē̦rnas piens, in Saikava, wo dafür sviesta suliņas).

Avots: EH II, 160

piẽns (li. píenas), Demin. piẽniņš, piẽnutiņš BW. 32419 var., die Milch: Sprw. piena kâ jūŗa. piens kâ akna. tik putna piena trūkst od. putna piena vien trūkst (gesagt von einem, der sich sehr reich dünkt). tam vēl piens nuo lūpam nav nuožuvis od. tam vēl mātes piens aiz lūpas (von einem Gelbschnabel). guovīm piens raguos iet (die Milch wird weniger). saīdzis, kâ sagājis piens, katliņā piededzināts A. v. J. 1892, S. 256, guovs tikai trešuo pienu Saul. III, 85, die Kuh ist zum drittenmal milchend geworden (in Salis dafür: trešā pienā). (guovs) gaŗāku pienu, länger milchend Degl. Ve̦c. pilskungs 55, īsu pienu, kurze Zeit milchend Golg. - biezs piens od. biezpiens, Quark; jauns piens Etn. I, 68, Beestmilch; kaņepjupiens, in Lis. kaņuppiens, eine flüssige Speise aus ungeröstetem Hanf; ķē̦rnas p. Kursiten, ķē̦rnu p. U., ķērnes p. Mazvērs. Luopkuopība III, 77, die Buttermilch; kupināts p., dicke, gekäste Milch U.; putna od. putnu p., Vogelmilch; raganu p., vermeintlich von Hexen in Viehställen und auf der Erde verschüttete Milch Etn. III, 44. rūdzis p. od. rūgušpiẽns, skābs p., gegorene, saure Milch; salds p., frische, süsse Milch. sveķu p. Schwanb., Bers., Kosenhof, Beestmilch; vēršu od. vērša piens, der Schaum, der sich beim Aufkochen der Milch bildet Mag. XIII, 2, 54, Lis., Bers.; vilka piens, euphcrbia Antrop. II, 39. piena sulas, Molken. piena ziediņi, die in gekochter Milch übrig bleibenden Milchkügelchen, wenn das Beste abgenommen worden U. piena māte, eine gute Milchkuh U. piena drudzis "slimība, kuŗu dabū dažas mātes 3 dienas pēc dzemdēšanas" Etn. II, 165. piena zuobs Kaudz. M. 318, der Milchzahn. piena puika,

a) ein Gelbschnabel:
vai nu katrs piena puika tūliņ precinieks? MWM. VII, 805;

b) einer, der lauter gute Tage gehabt
U. - piena dadzīši, Gänsedistel (sonchus oleraceus L.) RKr. II, 78; piena puķītes, platanthera bifolia Rich. Etn. I, 30; piena zâle, lathraea squamaria Kokn. n. KKr. III, 70. piena putns, ein Vogel Ramāns. pieni Lis., = piẽņi. Zu npers. pīnū "saure Milch", av. paēman- "Muttermilch", payah-, ai. payaḥ "Milch", li. papíjusi kárvė "eine Kuh, die beim Melken die Milch nicht mehr zurückhält", pýdyti "zum Milchgeben reizen", ai. páyatē "strotzt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb.II, 73f.

Avots: ME III, 276, 277

pliks,

1): ("kahl")
auch Ermes, Fest, Grob., Iw., Kaltenbr., Kand., Linden in Kurl., NB., N.-Peb., Orellen, Podsem, Selb., Siuxt, Sonnaxt, Strasden, Warkl., Wolm., Zvirgzdine; in Salis angeblich "geringschätziger" als kails; in Lems. - "tāds, kas nevīžā ģērbties"; in Serbig. und Trik. plika galva - haarloser Kopf, neben kaila g. - entblösster Kopf; plikām (mit leeren) ruokām Pas. XV, 39. kai es ar plikas acis (= ar tukšām ruokām, ohne Geschenke) braukšu! Auleja. plikas (ohne Bäume) mājas Selb. braukt plikās ragavās (in einem Schlitten, der keine Unterlage zum bequemeren Sitzen hat) Kaltenbr. nuodarȩnāt plikas rungas AP. juo rīkste ir plikāka, juo tā ir sapīgāka ebenda. plika ("bez aizdara") putra ebenda. plika maize, Brot ohne Aufstrich Frauenb. pliku ūdeni nedeve guovīm dzert: damete sāli, kādu zâli aplēja Sonnaxt. plika pļava, eine Wiese mit spärlichem Gras Heidenfeld; plika cȩpure, ein Hut ("vasaras cȩpure") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): auch Frauenb., Kand., Sonnaxt, Strasden: tam ir tas plikais dievs Frauenb., der ist ein Habenichts;
kuopā, tautieši plikie! nu mūsu māsiņa puriņu dalīs BW. 25255; ‡

4) = pliekans 2 und 3: plika (vāja) putra Siuxt. p. ķērnes piens ebenda. patȩkas ir plikākas nekâ alus Kaltenbr.; ‡

5) plikais nabags (wo?), das (eigene) Exkrement ("als Volksmedizin").

Avots: EH II, 295

sanaguôt, tr.,

1) (mit Nägeln) zerkratzen:
apsagāze krējumķērne uz Kačiņas vēderiņa. kaķīt[i]s, pienu laizīdams, sanaguoja (Var.: saplūkāja) vēderiņu BW. 20119;

2) festfangen:
bēgļus sanaguojis Valdis Stabur. b. 174.

Avots: ME III, 692

skābiņu ķērne Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 27, = skâbuma ķērne.

Avots: ME III, 878

I staņķis,

1): "ķērnei līdzīgs tievs un augsts kuoka trauks" (mit àņ ² ) Linden in Kurl.;

5): ein Vielfrass
(mit àņ ² ) Linden in Kurl.: putras s. tāds!

Avots: EH II, 570

vẽrte: auch Roop; tis nav nuošpļauties v. Oknist. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. plata ķērne spaņņa vērtē Siuxt. cilvē̦ks jau ne˙kuo vērtes nebij Orellen. vienā vērtē Siuxt n. BielU. "vienu vēršu."

Avots: EH II, 778