I kẽ̦rnât,

1): auch OB.; beschmutzen
Baar in seinem Exemplar von U.; ‡

2) verhexen:
luopus ķẽ̦rnājis Pas. XIV, 289 (aus Rutzau); ‡

3) "= mānêt 2" NB., Schnehpeln: ķ. citus cilvē̦kus; ‡

4) schlackern (nass schneien)
Nikrazen (mit ẽ̦r ): tagad ķe̦rnā. Refl. -tiês,

1): (fig.) es tur negribu ķ., ich will mich da (bei der schmutzigen Klageangelegenheit) nicht beteiligen
Baar in seinem Exemptar von U.; ‡

2) ohne Lust und Energie arbeiten
Peb.; etwas Unangenehmes tun Strasden: man netīk ar bē̦rniem ķ.; ‡

3) stibitzen
Iw.

Avots: EH I, 700

‡ II ķē̦rnât, = ķẽrnêt: jāķē̦rnā sviests Pas. XI, 396.

Avots: EH I, 700

ķẽ̦rnât, -ãju, ķērnêt, -ẽju, schmieren, schmaddern: neķē̦rnā tâ sviestu! Refl. -tiês, im Schmutz wühlen, unsauber umgehen, stümpern: bē̦rns ķē̦rnājas ar pirkstiem pa bļuodu. viņš ilgi ķē̦rnājas ap siena gubu. nuopratis, ka ve̦lns te ķē̦rnājies LP. VII, 1312. kuo tur viena zagļa dēļ par daudz atkal ies ķē̦rnāties LP. VI, 17. [viņš tur ilgi ķē̦rnājās (= nesekmīgi darbuojās) gar salūzušajiem ratiem. ja nemāki ēvelēt, tad labāk neķē̦rnājies gar ēveli! Stenden. Li. ker̃noti "мѣшать с грязью" nach Būga KSn. I, 229 aus le. ķẽ̦rnât, das wahrscheinlich aus den finnischen Sprachen stamme (vgl. finn. kärnätä "tadeln", liv., kǟrnǝ "besudeln")]

Avots: ME II, 376