I ķaûlêt, -ẽju, ķaulât, -ãju Druw.,

1) essen
Smilt.: tas tādām mutēm ķaulē maizi, it kâ būtu piecas dienas pie mieta bijis Stockm. n. Etn. I, 58 ; [ķàulēt ² Kl., unästhetisch essen] ;

2) eine Arbeit plump, ungeschickt verrichten
Ar., Smilt., Druw.

Avots: ME II, 357

I ķaûlêt,

2): auch Saikava; ķaulē (vērpjuot) pavedienu kâ virvi Druw. vai šis nu māk? ķaûlē tik! KatrE.

Avots: EH I, 691