ķempt

[I ķèmpt Drosth., N. - Peb.], ķèmpt 2, -pju, -pu, gehörig [od. hastig] essen, trinken Naud.: viņš ķempis arī labi LP. V, 410, Bers. [Aus ķemst + tempt?]

Avots: ME II, 364


ķempt

[II ķèm̂pt, -pju, -pu, heimlich entwenden Salis: tik mazs jau iesācis ķempt.]

Avots: ME II, 364