Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

āņķens

ãņķens Kand., aņ̃ķins PS., ãņķins, ãniķis Hasenp., Hänchen an Fässern: viņš negāja pie āņķina iegriešanas Kaudz. M. [Nebst li. ónkis aus mnd. haneken "Hänchen am Fass".]

Avots: ME I, 239

atšķenst

atšķenst, intr., sterben: vai šis vēl nav atšķendis? Grobin, Etn. IV, 17.

Avots: ME I, 201

kaušķens

kaũšķe̦ns: ein Teller, eine Schüssel od. ein anderes Gefäss, womit (Trockenes) geschöpft wird Iw.

Avots: EH I, 596

kaušķens

kaũšķe̦ns, eine Lehmschüffel Edwahlen, Anzen, Dond., Wind., RKr. VI, 94.

Avots: ME II, 179

ķembriķens

‡ ķem̃briķe̦ns Stenden, das Kämmerchen (der Abtritt): ķembriķena luogi BW. 20366 var.

Avots: EH I, 694

ķiļķens

ķiļ˜ķe̦ns: auch Frauenb., (mit ìļ 2 ) Linden in Kurl., ķiļ˜ķens Siuxt, demin. ķiļ˜ķentiņš ebenda; ēdināja ar... pūru ķiļķeniem BW. 20332.

Avots: EH I, 702

ķiļķens

ķiļ˜ķe̦ns, [ķiļ˜ķē̦ns Līn.], der Kloss: ķiļķe̦ni [ķiļķeņi U.] - ēdiens nuo bīde̦lē̦tiem vai rupjiem miltiem Etn. I, 19. [Aus nd. kīlke ("Keilchen") dass. bei Frischbier I, 352.]

Avots: ME II, 381

kniepķens

‡ kniẽpķe̦ns Ahs., der Kragenknopf; eine Art Fibel: sudraba vai dzītara kniepķe̦na iesegšanai (sc.: kre̦kla apkaklē) Rutzau n. Fil. mat. 126 (s. die Abbild. ebeeda S. 130). Wohl aus einem mnd. *knō"pken.

Avots: EH I, 632

korķens

‡ kor̂ķe̦ns 2 Seyershof "ar iegare̦niern maziem puvumiem": korķe̦ni karpeļi.

Avots: EH I, 639

puišķens

puišķe̦ns (unter puišķē̦ns): pùiške̦ns 2 Erlaa n. FBR. XI, 8.

Avots: EH II, 321

rēķens

rēķe̦ns (unter rẽķins): Berechnung, vernünftiger Grund, Sinn AP.: agrāk mūŗa sienas bijušas briesmīgi biezas un bez rẽķe̦na.

Avots: EH II, 369

šeļķens

sẽļķe̦ns: s. dazu Sehwers Unters. 129.

Avots: EH II, 626

šēļķens

šēļķe̦ns Wid., šēļķins U., Plūd. Llv. II, 226, šeļķe̦ns, šeļķins Karls., das Schälchen, das Glas Branntwein U.; der Branntwein: vīni izskauda tautiskuo brandvīnu un šēļķe̦nus Turg. Muižn. per. 39. pudele šēļķina (šēļķe̦na Upītis St. 58, šeļķina Aps. VII, 9) MWM. VII, 892. mani dzirdināja ar šeļķe̦nu Purap. Kkt. 46. ar šņabju un šeļķinu dzeršanu MWM. VIII, 722. Nebst estn. sēlikene aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 17

šķenst

*šķenst, zu erschliessen aus atšķenst. Anscheinend als ein Kuronismus zu li. skandinti "verderben" (bei Bezzenberger BGLS. 322).

Avots: ME IV, 28

spiķens

‡ *spiķe̦ns Seyershof, harzig.

Avots: EH II, 550

tiķens

tiķe̦ns U., Nigr., sicher, überzeugt: nee̦smu tiķe̦ns, ich bin nicht sicher, traue dem Frieden nicht Biel. n. U. vai tu esi jau tik tiķe̦ns, ka skuoluotājs viņu ņems? Janš. Dzimtenez I, 270. šūpulis izturēs, varat būt pilnīgi tiķe̦ni Dzimtene V, 261. nelaimīga viņa nav - par tuo e̦smu tiķe̦na 99. sieviņa teicās . .. nuosapņuojuse kruodzinieka nāvi un nu rītiem tiķe̦ni klausījās atskanam zvanu skaņas, bet velti! Bandavā II, 55. Wohl aus einem li. *tikinas (zur Bildung s. Le. Gr. § 149 a).

Avots: ME IV, 186

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kaņķeni

kaņ̃ķe̦ni, kaņ̃ķi,

1) Kartoffeln, Windau, Felixberg,
[kaņēņ,ni Sernaten, Felixberg];

2) kaņ̃ķens, eine Rübenart Katzd.
[Vgl. dazu Niedermann WuS. VIII, 90 f.]

Avots: ME II, 157

kanksis

[kañksis Karls., Ruj., = ķensis 2.]

Avots: ME II, 156

kuļķene

kuļ˜ķene, auch kuļķens Biel. R. 622 (wohl auf d. prov. Kullchen zurückzuführen), ein kleiner Sack: maišelī bij iesviesta varžu kuļkene Kleinb, ielieci kuļķenītē maizes klinciņu LP. VI,18.

Avots: ME II, 310

striķēns

‡ striķē̦ns, eine Art Demin. zu striķis Gr.-Buschh., Lubn., (striķens) Kand.; "patievs, paīss valgs" Orellen.

Avots: EH II, 588