Paplašinātā meklēšana

‡ baļ˜ķē̦ns Orellen n. FBR. XI, 38, baļ˜ ke̦ns Seyershof, Demin. zu baļ˜ķis, ein kleiner Balken.

Avots: EH I, 203

bluķē̦ns: uozuola bluķeniņu BW. 34153.

Avots: EH I, 231

bluķē̦ns, ein kleiner Block.

Avots: ME I, 317

miekšķē̦ns = miekšis

2.

Avots: ME II, 652

‡ muļķē̦ns Janš. Mežv. ļ. II, 414, Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 34, Demin. zu muļˆķis.

Avots: EH I, 831

puišķē̦ns, puišķe̦ns BW.35449, puišķe̦ns Linden, Golg., puîšķe̦ns ² Dond., puĩšķins Dunika, puišķins A.-Kalzenau, Spr., KL, puĩškans Dond., Demin. puišķenītis BW. 29704, = puisē̦ns, der Knabe, Junge: labāk suņam mutes devu, nekâ ciema puišķe̦niem BW. 10095, 1. malēniešu puišķęniem ne˙vienam bikšu nav 20575,1. Wohl kontaminiert aus puisē̦ns und puiķē̦ns.

Avots: ME III, 404

‡ pusbaļ˜ķē̦ns Orellen, ein ziemlich dünner (und nicht langer) Balken.

Avots: EH II, 330

‡ siļ˜ķē̦ns, Deminutivform zu siļ˜ķe, Hering Strasden.

Avots: EH II, 487

skuķē̦ns: man, jaunam skuķē̦nam BW. 15581, 4; Demin. nom. plur. skuķēniņi 2157.

Avots: EH II, 515

skuķē̦ns, s. skuķis.

Avots: ME III, 902

‡ striķē̦ns, eine Art Demin. zu striķis Gr.-Buschh., Lubn., (striķens) Kand.; "patievs, paīss valgs" Orellen.

Avots: EH II, 588

*suķē̦ns Lubn., = suķis II.

Avots: ME III, 1119

I vaķē̦ns, ein dickes, kleines Kind Golg.; ein feistes Ferkel oder ein anderes so beschaffenes Tier Lis.: Annas bērns jau krietns vaķē̦ns Golg. tas tik ir vaķē̦ns - apaļš kâ pūpuols! ebenda. Vgl. vaķans.

Avots: ME IV, 449

II vaķē̦ns Wirgin., schlaff: sunim vaķē̦nas ausis Wirgin,

Avots: ME IV, 449

zaķē̦ns: auch Pas. XIII, 329; Demin. voc. s. zaķēnī[n] Tdz. 37243.

Avots: EH II, 800

zaķē̦ns Spr., Frauenb. u. a., ein kleiner Hase.

Avots: ME IV, 682

‡ apžņur̂dzît, oft knautschend (quetschend) erschlaffen machen: apžņurdzīts kaķē̦ns.

Avots: EH I, 129

baļ˜ķis, dial. auch baļķe Jauns., balks Schrund., der Balken: ar pieci baļķi istabu cē̦rt (Rätsel). baļķus dzīt, Balken ausführen, anführen; b. laist, B. fällen, flössen. - Dazu als Demin. baļ˜ķē̦ns, ein kleiner Balken: nuo baļķē̦nu galiem sace̦ltas klētis Duomas II, 37. [Nebst li. bálkis und estn. pal'k aus mnd. balke "Balken".]

Avots: ME I, 261

deķis, Demin. deķītis, deķē̦ns, die Decke: gultas, zirgu d. Entlehnt [gleich li. dẽkis und estn. tekk dass.].

Avots: ME I, 453

‡ ķàimerēties ² Lös., zappeln: kaķē̦ns ķaimerējas ar ķe̦pām.

Avots: EH I, 691

ķiļ˜ķe̦ns, [ķiļ˜ķē̦ns Līn.], der Kloss: ķiļķe̦ni [ķiļķeņi U.] - ēdiens nuo bīde̦lē̦tiem vai rupjiem miltiem Etn. I, 19. [Aus nd. kīlke ("Keilchen") dass. bei Frischbier I, 352.]

Avots: ME II, 381

luõdîgs: kaķē̦ns l. uz spēlēšanuos Seyershof.

Avots: EH I, 766

‡ nùoņaûkšt ² AP. "spēji ieņaudēties": kaķē̦ns nuoņaukša vien.

Avots: EH II, 72

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

paaûgt,

3): tie (rāceņi) vaĩ nepaaugs (= neizaugs) FBR. IX, 110. te es e̦su paaugusi (= uzaugusi) ebenda; ‡

4) im Wachstum einholen
(vgl. panãkt

1): mazā (meitene) paauga lielās Frauenb. Refl. -tiês: lai nu vēl suķē̦ns paaugas! Strasden.

Avots: EH II, 118

pĩkstēt, -u, -ẽju, pīkšēt, pīkšķēt, -u, -ẽju, pfeifen (wie eine Maus) U.; verlauten lassen; weinen, weinerlich sein : Sprw. ir varde pīkst, kad virsū min. pele pīkst Etn, II, 51. pīkst tīri kâ kaķē̦ns CTR. I, 47. [erickiņu] teviņš, ... bez apstājas rūpīgi pīkškē̦dams, spurdz un lē̦kā nuo zara uz zaru Janš. Dzimtene V, 424. balss pīkstuoša kâ sievietei Vēr. I, 1469. nepīksti ne vārda! LP. IV, 115. nedrīkst ne pīkstēt LP. 1V, 6 . pagale dega... pīkstē̦dama A. v. J. 1900, S. 368. Auch ein Refl. pīkstētiēs, verlauten lassen: nepīksties, kad tevi žīdam suolīju! LP. VI, 1, 272. Subst. pĩkstẽjiēns, das Piepen, Pfeifen: ne peles pīkstējiens Kaudz. M. 123. Wohl zu pīka; vgl. auch 13. pykštu "knalle" bei Kurschat.

Avots: ME III, 230, 231

puĩškans (unter puišķē̦ns): auch (pùiškans ² ) Saikava.

Avots: EH II, 321

puišķe̦ns (unter puišķē̦ns): pùiške̦ns ² Erlaa n. FBR. XI, 8.

Avots: EH II, 321

puišķins (unter puišķē̦ns): auch (mit uĩ) Kal., OB., (mit ùi ² ) Pilda n. FBR. XIII, 42 ("Jüngling"), Kaltenbr., (mit k) Fest. n. FBR. XVII, 85, Saikava, Warkh., Wessen.BW.13263, (mit k) Višķi n. Ceļi IX, 374, 380, ("Jüngling") Auleja, Demin. puiškinē̦ns Fest. n. FBR. XVII, 85, puiškineņš Pas. VI, 470.

Avots: EH II, 321

pusaugulis (f. -le), pusauģis (f. -ģe), der Halbwüchsling: tāds skuķē̦ns, pusaugulis MWM. VI, 436. pie taviem luoluojumiem nāk precībās pusauguļi Apsk. v. J. 1903, S. 660. ... ātrāki visu kuo iegaumēs nekâ kāds pusauģis ebenda 333.

Avots: ME III, 422

‡ II riminêt Auleja, tollend, mutwillig lärmen: kaķē̦ns riminēja pa ustabu.

Avots: EH II, 371

sabur̂zît,

1) auch saburznît, tr., zerknittern, zerknillen, zerreiben: viņš saburzīja papīru MWM. VII, 333. tu esi saburzījusi apģē̦rbu Stari I, 164. saburzītas skrandu se̦gas Vēr. II, 522. kādu saburzītu zīmīti viņš tai iespieda ruokās A. XVII, 488. priekšauts, kuru ... puika bij saburzījis XX, 482. cik saburzīta tā (=ce̦pure), sašļukuse, izbalējuse Vēr. II,1236, Dunika. saburznītuo platmales dibe̦nu Dz. V. - mēs tâ kâ saburzīti U., wir sind in Streit geraten;

2) sich abstrapazieren
(?) Bergm. n. U. Refl. -tiês, sich zerknillen, zerknittern, zerreiben: matu palieki... saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134. Gaisiņš sāka salīdzināt saburzī jušās ūsas JR. V, 61. viņam virssvārki bij saburzījušies Kaudz. M. 236, Dunika. saburzījies kaķē̦ns Seifert Chrest. III, 3, 145.

Avots: ME III, 599

skuķis U., Bauske, Siuxt, Widdrisch, Salis, Ruj., skuķe U., Memelshof, skuķē̦ns, ein Halbwüchsling, Backfisch, ein unbedeutendes Mädchen U. (n. Mag. XIII, 2, 56 bedeute skuķis - ein kleines Mädchen u. skuķe - einen Backfisch: in Memelshof sei skuķe ein Mädchen von 13-15, skuķē̦ns ein solches von 10 Jahren): tautu skuķe BW 7141 var. Im VL. wird skuķis auch vom männl. Geschlecht gebraucht: ak tu skuķi, jaunais brāli, tavu daiļu kumeliņu! BW. 29592. Vielleicht (wie in kaķis) mit kurischem ķ aus t.

Avots: ME III, 902, 903

speķis,

1): cūkas s. BW. piel. ² 33359, 1; gen. pl. speķu 35362; ‡

2) = ‡ speķē̦ns Siuxt.

Avots: EH II, 548

‡ ste̦bē̦ns "nuopuvis kuoka stumburs; sapuvis bluķē̦ns; (fig.) truls, neveikls cilvē̦ks" Nötk.; brāļa bē̦rni kai ste̦bē̦ni ("?") Tdz. 37891, 1 var.

Avots: EH II, 575

I suiķis Burtn. u. Kurl. n. U., (mit uĩ ) Siuxt, suiķē̦ns ein Ferkel, ein Halbschwein U.: suiķē̦ns... gaļu deva BW. 2887, 1. aitu suiķis U., ein halberwachsenes Schaf. Etwa aus *suviķis (vgl. suvē̦ns und suķis ), wie z. B. dial. zuitina aus zu[v]itina (Le. Gr. 107)?

Avots: ME III, 1115

II suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, Demin. suķelis (verächtlich) Ohscheneeken, suķē̦ns BW. 18545,1 var., 28838,1, suķêntiņš 32583,3, ein Halbschwein Karls., (in Dunika) ein Ferkel: kāzās ēdīs treknuo suķi Antuons. pie vistiņas, pie suķīša Upītis St. 4. Wenn kein Lituanismus, etwa aus *suks (nach sulķis f, teķis) umgebildet? Vgl. cymr. hwch "sus, porcus", ae. sugu "Sau" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 512 f.), sowie le. suvē̦ns.

Avots: ME III, 1119

unkšêt, -u, -ẽju,

1) = unkstêt N.-Peb., Segewold: izsalcis bē̦rns, kaķē̦ns, kuce̦ns, sivē̦ns unkš N.-Peb. kuo tad nu unkšat? vēl jau ēst negribas! ebenda; "weinen" (mit ùn ² ) Gr.-Buschhof, Memelshof;

2) = ūkšêt U.;

3) huadegebellähnüche Laute von sich geben
(mit ùn ) Nötk.

Avots: ME IV, 299

I vaķans (wohl aus *vaķe̦ns) "etwas Grosses, Schweres"; "ein (nicht grosses Korwenhof, aber) gut aufgemästetes Lebewesen" A.Schwanb., Korwenhof; "ein dickes, kleines Kind" Kroppenhof (bei Schwanb.); "ein kleines, feistes, weiches Katzen- oder Hundejunges; ein sehr dicht (in viele Kleider) gekleideter Mensch" Aahof, Kalnemois, Stomersee: bē̦rns jeb teļš kâ vaķans Alswig (hier werde ein junges, feistes, weiches Lebewesen mit einem vakans vergüchen). Wenn vom Begrift "Welches" auszugehen ist, vielleicht nebst vaķē̦ns I, vakāns und vaķis III auf mnd. wocke "der eingebundene Flachs am Rocken" (le. kuodeļa) beruhend; vgl. die Bed. von vaķe I 1 LKVv.

Avots: ME IV, 449

II vaķans Wirgin., = vaķē̦ns II.

Avots: ME IV, 449

I vaķis U., RKr. VIII, 95, Dahlen, Katlekaln, Demin. verächtl. vaķē̦ns Dahlen, Katlekaln, die Wachtel (ortygion coturnix L.); (auch veķis) eine Art Wasservogel Ekau, Grünw., Salgaln. Vgl. vaķ !

Avots: ME IV, 449

vītrs "?": vēl jauns un vītrs (das Wesen einer vītra

2 habend?)
skuķē̦ns Etn. I,?.

Avots: ME IV, 648