ķetēt

ķetêt, -u, -ẽju, beabsichtigen N. - Bartau n. U. [Aus li. ketė´ti dass.]

Avots: ME II, 371

ķetēt

ķetêt: schon bei Lng.; Mičis viņu ķetēja ņemt Brasche Kâ Palejas Jānis 264.

Avots: EH I, 698