ļumināt

ļuminât, s. ļumdinât.

Avots: ME II, 543


ļumināt

ļuminât, ‡

2) = ļùnkât Stenden: neļumini mietu!Refl. -tiês,

1) = ļumêtiês 3 (?): lai kājas ļuminājuoties nepaklūp Dünsb. Temps 18;

2) = ļumdêt 2 1 Stenden: tam jau mãrksne ļuminās vien (nuo tre̦knuma), man viens zuobs ļuminās (wackelt).

Avots: EH I, 774