ļurinât [Dunika], ļurêt, -u, -ẽju, schwatzen, faseln: kuo tu te ļuri! MWM. X, 482. negribuot jāklausās viņu ļurināšanā MWM. VIII, 602, Mar. n. RKr. XV, 125.

Avots: ME II, 544

I ļurinât: auch Lubn. n. FBR. XVII, 138, Durben, NB.

Avots: EH I, 774

‡ II ļurinât Salis, ohne Lust ("niekuojuoties") in kleinen Quantitäten saufen (vom Vieh).

Avots: EH I, 774