Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņirkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņirkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

ieņirkšēties

[ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]

Avots: ME II, 49


kņirkšēt

kņirkšêt, [kņirkstêt Wid.], knirschen, knistern (vom Eise) Zeif. III, 3, 163: [(le̦dus kņirkš tikai drusku Valdis Stubur. b. 225 Vgl. knirkšķêt, knirkstêt].

Avots: ME II, 253


ņirkšēt

ņirkšêt (unter ņir̂kstêt): zābaki ņir̂kš 2 Dunika; ein Schallverbum (von den Lauten, die beim Schneiden mit der Schafscheere hörbar sind) OB. (mit ir).

Avots: EH II, 114


ņirkšēt

ņirkšķêt (unter ņir̂kstêt): undeutlich Unzufriedenheit äussern; quarren Siuxt (von Schweinen): kuo nu ņir̃kšķi? pats nezini, kuo gribē̦tu, kuo ne! Siuxt. cūka ņir̃kšķ un kaujas, kad nelaiž viņu klāt pie siles ebenda.

Avots: EH II, 115


ņirkšis

ņir̂kšis 2 Rutzau, = ņârkšis 2 : zābaki ar ņirkši.

Avots: EH II, 115


ņirkšķināt

ņirkšķinât,

1) tr., fakt., knacken, krachen, knistern machen:
nagus Latv.;

2) intr., freqn., wiederholt knacken, krachen, knistern; auch vom Schlagen der Wachtel:
grieza ņirkšķina vasaras vakaruos rudzu laukā Druw. n. RKr. XVII, 69.

Avots: ME II, 903, 904


noņirkšēt

nùoņir̂kšêt (unter nùoņir̂kstêt ): auch Dunika.

Avots: EH II, 73


paņirkšēt

paņir̂kšêt 2 Dunika, ein wenig, eine Weile knarren: jaunās kurpes drusku paņirkšēja.

Avots: EH XIII, 161



šņirkšēt

šņirkšêt, šņirkšķêt, -u, -ẽju, = šņirkstêt, ņirkš(ķ)êt: man zuobi vien šņirkš nuo dusmām A. XX, 723. nažu griêzieni šnirkšķējuši LP. V, 103.

Avots: ME IV, 95

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kņirkstēt

kņirkstêt (unter kņirkšêt): šķembelēm lūstuot, naglām kņirkstuot Daugava 1934, S. 592.

Avots: EH I, 636


ņirkstēt

ņir̂kstêt [auch Hasenp., ņir̃kšêt Salis], nir̂kšķêt 2 Behnen, [ņir̂kšêt 2 Rutzau), ņirkšêt C., Lis., niršķêt, -u, -ẽju, intr., krachen, knacken, knistern, knarren, knirschen (wie wenn Sand zwischen die Zähne gekommen oder als ob etwas bricht), quarren, weinen: satrunējušie kuociņi ņirkstēja aiz viņa ple̦ca A. XX, 495. gulta ņirkstēja vēl vairāk Duomas I, 562. [zuobi ņirkš kaulainu krimsteli kuožuot Kreuzb.] klūgas bēdīgi ņirkstēja Strāls. nezvēra galvas nuoveļas ņirkstē̦damas JK. V, 131. tur ņirkstēja mīksti zābaki AU. zem mūsu kājām ņirkst [Druw.] sausais sniegs JR. IV, 81. abas skuķes dzirdēja ņirkstam un griežamies MWM. IX, 162. niršķêt niršķ kaņupītes zem manām kājiņām; tâ niršķēja kunga kauli zem manam ruociņām BW. 31390. [Vgl. ņerkstêt ņe̦rka und Fick Wrtb. III 4 , 521.]

Avots: ME II, 903


noņikšķēt

nùoņir̂kšķêt (unter nùoņir̂kstêt): salūza ritenis, zem smagā ve̦zuma nuoņirkšķēja vien Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: EH II, 73


noņirkstēt

nùoņir̂kstêt, nùoņir̂kšķêt, nùoņir̂kšêt, intr., eine Weile knirschen, knacken: iedūra vardei nūjas galu mugurā; tikai drusku nuoņirkstēja Duomas I, 451. viņš atgāzās sparīgi krē̦slā, ka nuoņirkšķēja vien A. XVI, 1076.

Avots: ME II, 826