Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņirkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņirkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ieņirkšēties
[
ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]Avots: ME II,
49
kņirkšēt
kņirkšêt,
[kņirkstêt Wid.], knirschen, knistern (vom Eise) Zeif. III, 3, 163:
[(le̦dus kņirkš tikai drusku Valdis Stubur. b. 225 Vgl. knirkšķêt, knirkstêt].Avots: ME II,
253
ņirkšēt
ņirkšêt (unter ņir̂kstêt): zābaki ņir̂kš 2 Dunika; ein Schallverbum (von den Lauten, die beim Schneiden mit der Schafscheere hörbar sind) OB. (mit ir).Avots: EH II,
114
ņirkšēt
ņirkšķêt (unter
ņir̂kstêt): undeutlich Unzufriedenheit äussern; quarren Siuxt (von Schweinen):
kuo nu ņir̃kšķi? pats nezini, kuo gribē̦tu, kuo ne! Siuxt.
cūka ņir̃kšķ un kaujas, kad nelaiž viņu klāt pie siles ebenda.
Avots: EH II,
115
ņirkšis
‡
ņir̂kšis 2 Rutzau, = ņârkšis 2 : zābaki ar ņirkši.Avots: EH II,
115
ņirkšķināt
ņirkšķinât,
1) tr., fakt., knacken, krachen, knistern machen: nagus Latv.;2) intr., freqn., wiederholt knacken, krachen, knistern; auch vom Schlagen der Wachtel: grieza ņirkšķina vasaras vakaruos rudzu laukā Druw. n. RKr. XVII, 69.Avots: ME II,
903,
904
noņirkšēt
nùoņir̂kšêt (unter nùoņir̂kstêt ): auch Dunika.Avots: EH II,
73
paņirkšēt
‡
paņir̂kšêt 2 Dunika, ein wenig, eine Weile knarren: jaunās kurpes drusku paņirkšēja.Avots: EH XIII,
161
saņirkšēt
saņir̂kšêt 2 Dunika, = saņârkšêt 2 .Avots: ME II,
695
šņirkšēt
šņirkšêt,
šņirkšķêt, -u, -ẽju, = šņirkstêt, ņirkš(ķ)êt: man zuobi vien šņirkš nuo dusmām A. XX, 723.
nažu griêzieni šnirkšķējuši LP. V, 103.
Avots: ME IV,
95 Šķirkļa skaidrojumā (4)
kņirkstēt
kņirkstêt (unter kņirkšêt): šķembelēm lūstuot, naglām kņirkstuot Daugava 1934, S. 592.Avots: EH I,
636
ņirkstēt
ņir̂kstêt [auch Hasenp.,
ņir̃kšêt Salis],
nir̂kšķêt 2 Behnen,
[ņir̂kšêt 2 Rutzau),
ņirkšêt C., Lis.,
niršķêt, -u, -ẽju, intr.,
krachen, knacken, knistern, knarren, knirschen (wie wenn Sand zwischen die Zähne gekommen oder als ob etwas bricht), quarren, weinen: satrunējušie kuociņi ņirkstēja aiz viņa ple̦ca A. XX, 495.
gulta ņirkstēja vēl vairāk Duomas I, 562.
[zuobi ņirkš kaulainu krimsteli kuožuot Kreuzb.]
klūgas bēdīgi ņirkstēja Strāls.
nezvēra galvas nuoveļas ņirkstē̦damas JK. V, 131.
tur ņirkstēja mīksti zābaki AU.
zem mūsu kājām ņirkst [Druw.]
sausais sniegs JR. IV, 81.
abas skuķes dzirdēja ņirkstam un griežamies MWM. IX, 162.
niršķêt niršķ kaņupītes zem manām kājiņām; tâ niršķēja kunga kauli zem manam ruociņām BW. 31390.
[Vgl. ņerkstêt ņe̦rka und Fick Wrtb. III 4 , 521.]Avots: ME II,
903
noņikšķēt
nùoņir̂kšķêt (unter
nùoņir̂kstêt): salūza ritenis, zem smagā ve̦zuma nuoņirkšķēja vien Tirs. n. RKr. XVII, 70.
Avots: EH II,
73
noņirkstēt
nùoņir̂kstêt,
nùoņir̂kšķêt, nùoņir̂kšêt, intr., eine Weile knirschen, knacken: iedūra vardei nūjas galu mugurā; tikai drusku nuoņirkstēja Duomas I, 451. viņš atgāzās sparīgi krē̦slā, ka nuoņirkšķēja vien A. XVI, 1076.Avots: ME II,
826