ņudzêt [Serben, Lennew., Serbigal], -u, -ẽju, intr., [kriechen U.], kribbeln, wimmeln: cilvē̦ki ņudzēja kâ bites ap struopu Aps. purvs ņudzēja un mudzēja nuo tūkstuošu tūkstuošām čūskām LP. VII, 1263. zāle mudžēja un ņudzējā MWM. VIII, 2I0. visa ņudz Daugaviņa sīkajām raudiņām BW. 30824. viss tirgus izlikās kâ ņudzuošs skudru pūlis Kaudz. [vardulē̦ni dīķī ņudz vien Wessen.]

Avots: ME II, 904, 905

ņudzêt,

1): auch AP., Dunika, OB.; putniņi pātarus skaitīja; vārdiņi ņudzēja smalkajuos zariņuos BW. 2692, 4; ‡

2) ein wenig schmerzen
Zvirgzdine: zuobi ņudz i[r] ņudz; diže̦n nesāp.

Avots: EH II, 115