ņudzēt
ņudzêt [Serben, Lennew., Serbigal], -u, -ẽju, intr., [kriechen U.], kribbeln, wimmeln: cilvē̦ki ņudzēja kâ bites ap struopu Aps. purvs ņudzēja un mudzēja nuo tūkstuošu tūkstuošām čūskām LP. VII, 1263. zāle mudžēja un ņudzējā MWM. VIII, 2I0. visa ņudz Daugaviņa sīkajām raudiņām BW. 30824. viss tirgus izlikās kâ ņudzuošs skudru pūlis Kaudz. [vardulē̦ni dīķī ņudz vien Wessen.]
Avots: ME II, 904, 905
Avots: ME II, 904, 905