Paplašinātā meklēšana

‡ àizbrakšêtiês AP., Dunika, Golg., Schwanb., àizbrakšķêtiês, erkrachen, eine ganz kurze Zeitlang poltern: krūmuos kas aizbrakš(ķ)ējās.

Avots: EH I, 11

‡ àizklunkšêtiês Golg., für eine kurze Zeit zu klunkern (schluckern) anfangen: piens pudelē aizklunkšējās.

Avots: EH I, 32

‡ àizvaukšêtiês Ligat, Salisb., = àizvaukšķêt.

Avots: EH I, 61

‡ apsmekšêtiês Festen, ringsum schmutzig werden.

Avots: EH I, 115

‡ atūkšêtiês, = atûkšķêt ² : skaļi atūkšējusies Janš. Dzimtene V, 179. atūkšaties, lai neizšķiŗamies! III ² , 236. mēs a. nevaram: kuo lai zinām, kas tas ūkšē̦tājs tāds ir Mežv. ļ. I, 190.

Avots: EH I, 177

aũšêtiês (unter aũšât),

2): auch Vīt.

Avots: EH I, 189

‡ gaišêtiês Brinkenhof (Ksp. AP.), = gaišîtiês: migla pazūd; laiks sāk g.

Avots: EH I, 378

‡ ìebrĩkšêtiês Dunika, = iebrĩkstêtiês.

Avots: EH I, 505

ìegur̂kšêtiês: = iegurkstêtiês 2 Ruj. (mit ur̂ ² ).

Avots: EH I, 515

‡ ieķaûkšêtiês ² Dunika, (für eine kurze Zeit) zu kläffen anfangen: sunītis ieķaukšējās.

Avots: EH I, 525

‡ ìeklaĩkšêtiês Dunika, erschallen, erknarren: duris pārs reizas ieklaikšējās.

Avots: EH I, 519

‡ ìeklaũkšêtiês Dunika, plötzlich (für eine kurze Zeit) zu poltern (klappern) anfangen: zābaki ieklaukšējās vien, kad viņš skrēja.

Avots: EH I, 519

‡ ìeklikšêtiês, kurz (metallisch) erklingen Dunika: nazis ieklikšējās, kad tuo vāza cieti.

Avots: EH I, 520

‡ ìeknakšêtiês Dunika, Orellen, = ieknakšķêtiês: istabas kaktā kas ieknakšējās.

Avots: EH I, 521

ìeknikšêtiês, hin und wieder ein wenig knistern, knarren: pa reizītei ieknikšas viens vai uotrs luogs Jaunā Raža IV, 221.

Avots: ME II, 29

ìeknukšêtiês (unter ieknùkstêtiês): auch Matthai; puika ne˙maz neraud, bet ieknukšas, kad kuo grib Seyershof.

Avots: EH I, 521

‡ ìekriũkšêtiês Dunika, Rutzau, = ‡ iekrikstêtiês: le̦dus iekriakšējās.

Avots: EH I, 522

ìenīkšêtiês, einen wimmernden, weinerlichen Laut von sich selbst geben: bē̦rns ienīkšējās atkal MWM. IX, 494.

Avots: ME II, 48

ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]

Avots: ME II, 49

ìeplarkšêtiês, anfangen zu quaken: varde ieplarkšas Duomas IV, 459.

Avots: ME II, 52

ìeplinkšêtiês, jämmerlich ertönen: ieplinkšējās nemiernieces klavieres Duomas IV, 1.

Avots: ME II, 52

ìestaukšêtiês, einen dumpfen, polternden Laut von sich geben: mašīna iestaukšējās Sil.

Avots: ME II, 72

‡ izklankšêtiês Segew., eine Zeitlang in den Wind reden, schelten.

Avots: EH I, 455

‡ izkven̂kšêtiês ² Seyershof, sich nach Herzenslust ausplaudern.

Avots: EH I, 460

‡ izplunkšêtiês Segew., eine Zeitlang (zur Genüge) in den Wind reden; schelten.

Avots: EH I, 473

‡ izūkšêtiês, eine Zeitlang, zur Genüge (vergeblich) rufen, schreien, jodeln: izākšējušās pa visu parku Janš. Atpūta № 372, S. 6.

Avots: EH I, 492

‡ nùobleikšêtiês, schallnachahmendes Verbum: nuogāzās uz grīdas, ka nuobleikšējās vien Vīt.

Avots: EH II, 32

nùobreikšêtiês "krachend brechen (intr.)": dēlis nuobrekšējās vien Bers.]

Avots: ME II, 765

nùodušêtiês,

[1) "über Unangenehmes ärgerlich werden"
Autz];

2) "?": viņš smagi nuodušējās Apsk. 1903, 499.

Avots: ME II, 778

nùolankšêtiês "einen klunkerden Ton von sich geben": kad griezuos uz uotriem sāniem, tad man vē̦de̦rā nuolankšējās vien Vank.]

Avots: ME II, 808

nùolaũkšêtiês,

2): auch (mit au ) A.- Schwanb., Bolwen, Kārsava.

Avots: EH II, 61

nùolaũkšêtiês,

1) eine Zeitlang Nichtiges reden
Sessw.;

2) erkrachen:
nuolauza zaru, ka nuolaukšējās vien Planhof, (mit àu ²⁾ Selsau, Lös., Sessw., Alswig. Lis]

Avots: ME II, 808

‡ nuopiñkšêtiês Dunika, = nùoraûdâtiês 1 (geringschätzig).

Avots: EH II, 74

‡ nùoplurkšêtiês, ein Schallverbum: mednis aizskrien, ka spārni vie[n] nuoplarkšas Pas. XII, 285.

Avots: EH II, 77

nùotalkšêtiês [Malta "nuoklaudzêtiês" Kursiten]: kāzinieki aizbraukuši; nuotalkšējās vien MWM. II, 418; [in Dickeln, Fest. und Neu-Wohlfahrt bezeichneman mit nùotalkšêt(iês) den unreinen Ton von geschlagenem Metall, besonders von Glocken.]

Avots: ME II, 871

‡ nùoūkšêtiês, einen (jodelnden) Ruf od. Schrei tun; nuoūkšuôtiês "nuosvilpties" Fehteln.

Avots: EH II, 104

‡ papor̃kšêtiês Seyershof, = papļãpâtiês: p. kādu laiciņu.

Avots: EH II, 164

saķaûkšêtiês ² , einander zubeilen: suns saķaukšējās ar kaimiņu suni Dunika.

Avots: ME III, 662

ver̂kšêtiês oder ver̂kšķêtiês Nötk., sich krümmen: dēlis, bē̦rza tāss siltumā sāk verkš(ķ)ēties. Wenn mit kš aus gš, zu *vergt.

Avots: ME IV, 540

vīkšêtiês, = vēkštiês: trešā (se.: meiteņa) paša vīkšējās (Var.: taisījās) BW. 18341, 8 var.

Avots: ME IV, 637

‡ àizbraušķêtiês Golg., Schwanb., = ‡ àizbraukšêtiês.

Avots: EH I, 11

àizbrĩkšķêtiês, auch àizbrĩkšêtiês, anfangen etwas zu knacken, krachen; einen knackenden, krachenden Laut von sich geben: zars aizbrīkšķējās A. XIV, 2, 95.

Avots: ME I, 20

àizknaũkšķêtiês, -šêtiês, anfangen zu knacken beim Brechen eines Gegenstandes: krē̦sls, viņam nuosēžuoties, drusku aizknaukšķējās Doku A.

Avots: ME I, 33

àizur̂kšķêtiês, àizurkšêtiês, einen grunzenden Laut von sich geben, anfangen zu grunzen: baŗuoklis aizurkšķas Purap.

Avots: ME I, 58

ìeklunkšķêtiês, [ìeklunkšêtiês Schujen], ein wenig kullern: dzirdēja... šķidrumu šaurā buteles kaklā... ieklunkšķuoties MWM. VI, 667. [vē̦de̦rs ieklunkšējās Schujen.]

Avots: ME II, 28

‡ ìeknikšķêtiês Frauenb., = ìeknik-šêtiês.

Avots: EH I, 521

‡ ieknikstêtiês, = ìeknikšêtiês: ieknikstējās durvīs Brigadere Skarbos vējos 189.

Avots: EH I, 521

ìeknùkstêtiês Jürg.], ìeknukšêtiês, [ganz leise im Schlafe aufschluchzen]: šūpulī (bē̦rns) ieknukšējās M. Liepa MWM. IX, 578. [bē̦rns ieknūkstējās, bet atkal iemiga Jürg.]

Avots: ME II, 29

ìemurkšķêtiês, [ìemurkšêtiês Wid.], einen murmelnden Laut ausstossen.

Avots: ME II, 47

ìetinkšķêtiês, ìetinkšêtiês, erklingen: uz lielceļa ietinkšķas pasta zvans A. XVII, 8. dzidri ietinkšas zvaniņš Austriņš.

Avots: ME II, 82

ìeūkšinâtiês, [ìeūķinâtiês Mar., ìeûkšņâtiês ² Stenden "īsi iekauktes" Bers.]: citi atkal tâ˙pat ieūkšinājās R. Av. [zaķim pē̦das dze̦nuot suns ieūkšinājās Bers. Auch ieûkšêtiês ² : mātes iekliedzās un ieūkšējās Janš. Čāp. 54.]

Avots: ME II, 85

izpiñkstêtiês, izpiñkšķêtiês, izpiñkšêtiês, längere Zeit weinen, flennen: lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tâ·pat MWM. VII, 887.

Avots: ME I, 780

laũkšêt (unter laũkšķêt): meklējusi, ka laukšējis vien Pas. XIV, 302. Zur Bed. vgl. auch nùolaũkšêtiês 1.

Avots: EH I, 723

‡ nuoknukstêtiês N.-Bergfried, = nùoknukšêtiês: bē̦rns jau nuoknukstējās (muozdamies pa de̦gunu izlaida "khe, khe").

Avots: EH II, 55

nùokrekstêtiês, nùokrekšķêtiês, nùokrekšêtiês, nùokrekšķinât Latv., refl. - tiês A. XXI, 119, sich eine Zeitlang räuspern, hüsteln: tad viņš nuokrekstējās un iesāka Latv. Pēteris nuokrekša un aizsmakušā balsī nuokliedz Duomas III, 433.

Avots: ME II, 801

‡ plãrkšêt, zu erschliessen aus ‡ nuoplãrkšêt und ‡ ieplãrkšêtiês.

Avots: EH II, 288

plaũkšêt C., plàukšêt ² Tirs., plaukškêt, -u, -ẽju, auch plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls., plaukšķinât,

1) plaušķināt Bers., einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben
(plaũkšêt Dunika), (in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika), patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.: plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var. griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10. plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis. putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73. brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.: plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193. publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm. es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1. dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var. baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;

2) plaukšķêt. plaũkšêt PS., plàukšêt ² Tirs. n. RKr. XVII; 73, plappern, klatschen:
kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl. plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527. Zur Interj. plaũkš.

Avots: ME III, 325, 326

‡ sa-ūkšuôtiês, = ‡ sa-ūkšêtiês: brīžam tie izšķīrās ..., tad saūkšuojās atkal kuopā Dünsb. Skaistā Mīle 43.

Avots: EH II, 462