šķiņķât Dunika, Rutzau, -ãju. šķiņ̃ķêt Salis, -ẽju, šķiņ̃ķuôt, šķinkuôt U., = dāvinât, schenken: es tev nieka nešķiņķāšu Rutzau n. FBR. VIII, 135. Sprw. šķiņķuotam zirgam zuobus neskatās (Var.: zuobu nelūkuo JK. II, 481) RKr. VI, 740. Nebst estn. kiṅkima aus einem nd. schinken.

Avots: ME IV, 42

šķiņ̃ķât: auch Kal., Perkunen, Tdz. 36862.

Avots: EH II, 636